Manējais katru dienu izpildās ar visādām mīļām lietiņām.
Es pat jūtos drusciņ pieradusi gada laikā un daudz ko sāku neuztvert. Nu, tik ļoti, ka, ja viņš pamodina mani ar brokastīm, fonā uzliekot manu mīļāko dziesmu vai nopērk vīnu + manas mīļākās olīves un masē man, teiksim, pēdas, kamēr iemiegu, man jau liekas nevis mīļš izgājiens, bet ierasta ikdienas lieta. Ziedu dāvināšana, visu manu lielāko vēlmju un mazo vēlmīšu piefiksēšana un piepildīšana. No lielām lietām, līdz pat tādiem sīkumiem, kā, teiksim, es tā starp citu izsakos, ka jāpameklē vai mājās vai noliktavā kaut kur nemētājas kāds putuplasta gabals (man rokdarbiem vajadzēja) un pati aizmirstu par to līdz brīdim, kad viņš nākamā dienā ierodas mājās ar 4 dažādiem putuplasta gabaliem, lai izvēlos, kurš piemērotāks. Braucot no darba, iebraucis elektronikas veikalā un palūdzis ārā metamos gabalus.
Šorīt viņam bija agri jāceļas, bet man brīvdiena. Uz virtuves galda bija atstājis no papīra (origami) uztaisītu mājiņu un uzrakstījis tekstu "Manas mājas ir tur, kur esi Tu."
Man šķiet, ka nav dienas, kurā viņš man kaut kā neparādītu, ka esmu viņa pasaules centrālais notikums un neliktu sajust, ka tiešām mani ļoti mīl.
Salīdzinot ar iepriekšējām attiecībām, liekas, ka man tagad ir dieva dāvana.
Vārdu sakot, es varētu bezgalīgi drukāt par šīm lietām un lietiņām. :D