1. (116) elektrons
Parādās, ka cilvēks tavā klātbūtnē jūtas ierobežots. Viņš līdz galam nespēj izpaust to, kas un kāds viņš ir, kā arī viņu ierobežo paša neizlēmība. Cilvēks skaidri nezina, ko no šīm attiecībām vēlas. Parāda arī zināmu vilšanos šajās attiecībās - kaut kas līdz galam nav tā, kā viņš vēlētos. No viņa puses jūtams arī tēvišķums vai tieksme kontrolēt, vēlme būt noteicējam. Tā gan var būt arī tāda tīri tēvišķai aizgādība un atbildības sajūta par tevi. Vēl - viņš tev blakus ļoti labi jūt savu vīrišķību - tu viņam apzināti vai neapzināti liec sajust, ka viņš ir Vīrietis.
Šķiet, ka Viņš kaut ko gaida - kādu ziņu, atgadījumu, atklāsmi, kas liks viņam izlemt līdz galam - tuvoties tev vai doties tālāk. Viņam ir kaut kādas bailes no pārmaiņām, tāpēc arī viņā nejūt tādu stingrību, skaidrību. Šķiet, ka šobrīd viņš meklē kaut kādus "pierādījumus" savām emocijām, sajūtām un lēmumiem.
Katrā ziņā šobrīd viņa stāvoklis ir diezgan nestabils, iespējams, ka viņam ir vai nu jāizdara izvēle attiecīgā jomā, vai arī vispār ir daudz darbi un daudz domu galvā, tāpēc arī viņā ir haoss un šī neizlēmība.
Man gan arī neparādās, ka tev vajadzētu mēģināt šīs attiecības ievirzīt romantiskā gultnē. Drīzāk otrādi - atkāpties kādus desmit soļus. Nemēģini pieņemt viņa viedokli kā savējo, viņa ceļu kā savējo, viņa domas kā savējās un viņa plānus kā savējos. Ja tu atkāptos desmit soļus un paskatītos uz SEVI, noformulētu, kas tu esi, ko tu gribi, tad iespējams, ka pati redzētu - visticamāk, ka jums ir ejams katram savs ceļš.