Vai,vai,piedod,Kailsals!
Es šo uzdevumu paņēmu ilgtermiņam nevis nedēļai. Patiesībā uzrakstīt uz lapas ir viens, sakārtot visu galvā pa plauktiņiem un saprast,ka tur nekā sarežģīta nav,lai kaut ko īstenotu, arī neko daudz emocionāli neprasa, taču paša darīšana, tā rīcība ir grūta. Ir grūti pārkāpt sev pāri, pārkāpt pāri tām bailēm "ko citi par mani padomās". Tur vajadzīga vairāk nekā viena nedēļa,jo apzinos,ka psiholoģiski neesmu tik spēcīga. Vienu punktu neizpildīju, īstenot to vairs nevar. Pašai žēl,bet nespēju pārkāpt pāri iekšējajai baiļu sajūtai. Šis mans punkts bija saistīts ar savstarpējajām attiecībām.
Taču,kas attiecas uz citiem punktiem- metu pie malas kaut kādas iekšējās iedomas, attaisnojumus un izsūtīju CV uz vairākām vakancēm, tas ir viens, kā arī iekšēji saņēmos vienai citai rīcībai, kura, ja tagad tā padomā, kaut kādā ziņā saistīta gan ar pirmo punktu(iespēju,rīcību),kuru palaidu garām, gan ar otro.
Rezumē- uz papīra viss izskatās skaisti, būtībā jau es varu izdarīt visu,ko vēlos, tikai jātiek pāri tai iekšējajai barjerai, kas traucē rīkoties, pat ja ir skaidri redzams, kā rīkoties un ko darīt. Tas mazais egoisms, kad nav jādomā, ko padomās citi, manī sēž un dažreiz izlien, taču tas, kā sapratu, attiecas uz man nepārāk svarīgiem cilvēkiem. Tuvo cilvēku domas par mani un manu rīcību man ir svarīgas, tāpēc reizēm vairos darīt ko tādu, ko no manis negaida.
Bet to,ka īstenošu atlikušās vēlmes, kuras,kā likās, paliks tikai iedomātu sapņu veidolā, tas skaidrs!
Cerams, nav pārāk nesaprotama pentere šeit sarakstīta. Jāuzklausa sevi un jāliek savas vēlmes pirmajā vietā. Paldies,Kailsal, ka šo atgādini un palīdzi tikt meitenēm skaidrībā ar sevi! Vismaz man noteikti :)