Čau! :)
Vakar ar draugu gultā runājām par to, ko darītu, ko iegādātos, ja mums būtu miljons/i. Pasapņojām par māju, jaunām mašīnām utml. Viss skaisti. Tad viņš saka: "Un tev būtu silikons". Es: "Man būtu silikons?" Viņš: "Vai tad nē?"Es klusēju.
Man nosāpēja, jo tas man liek aizdomāties par to, cik reizes manējais ir teicis, ka esmu perfekta - patiesībā viņš manī labprāt vēlētos iepičkāt tos sūda silikonus!
Jā, man nav lielas krūtis, tas man vienmēr ir bijis komplekss, kaut gan ne baigais, bet tomēr, it sevišķi saskatoties visādas "anakondas" džērsī šōrus, populārākos videoklipus. Fuj! Čaļi skatās pavērtām mutēm, siekalodamies. Tas mūsos, sievietēs, izraisa kompleksus, vai ne tā? Mēs nemitīgi pārveidojam sevi vīriešiem. Nu, vairums. Pat neapzināti, bet tas notiek. Visas tās garās skropstas, gludās ādas, uzkačātie dibeni, preses, perfekti taisnie mati, špiļkas, šmiņķi, diētas, neērtie stringi, korsetes. Nedod Dievs, ja ir riepa, celulīts - fitness, preses, aerobika. Es varētu turpināt mūžīgi.
Vaj, meitenes, turamies!
239
