Labrīt sniegotajā rītā!
Gribēju ar Jums pakonsultēties. Man ir stabilas attiecības jau vairākus gadus. Vīrietis nekad nav radījis iemeslu aizdomām par sānsoļiem vai interesi par citām sievietēm. Taču vakardienas situācija mani tā teikt "nolika uz lāpstiņām".
Tātad. pēc darba kā ierasts iebraucām veikalā un pēc tam līdz stāvvietai. Novietojām automašīnu, norunājām, ka degvielas tā pamazāk bākā, bet nu rīt ieliesim, jo šovakar nekur negribas braukt. Kaut kādā brīdī pamanīju, ka viņš iečeko telefonu, šķita, ka sms, bet es parasti neuzmācos ar jautājumiem - kurš Tev raksta, utt., jo viņam raksta reti, tāpēc tam nepievērsu uzmanību. Kad bijām jau pie mājām, viņš ieminējās, ka ap astoņiem aizies pārlikt auto mūsu ierastajā vietā (:D stāvvietā ir mūsu vieta, kurā šoreiz bija iebraucis kāds cits, bet zinam, ka parasti šie "citi" pazūd ap pus deviņiem un tad var pārvietot auto savā vietā).. bet tam arī es īpašu vērību nepievērsu - domāju - kā parasti pajoko, jo reti iet pārlikt auto.. :)
Sākām vakarā skatīties hokeju (šo viņš nelaiž garām un reti kad ir dabūjams hokeja laikā izdarīt kaut ko citu...) pirms astoņiem kļuva tāds nedaudz tramīgs un paziņoja, ka ies līdz auto, aizbrauks ieliet degvielu un pārdzīs auto, vēl pārprasīja, cik pulkstens.. un aizgāja..
Tas uzdzina aizdomas - hokeja laikā? Precīzi astoņos? Pārdzīt auto un ieliet degvielu (neviens no šiem nav prioritāte, jo to var arī nedarīt)???
Atgriezās pēc stundas.. likās - nu labi, viss OK, labā garastāvoklī, atgrieza hokeju TV, lai var turpināt skatīties no tās vietas, kur pārtrauca.. Bet tad piefiksēju, ka savu mobilo ir ielicis krekla kabatā, lai gan ikdienā mājās telefonu tur uz galdiņa.. Tas jau otrreiz uzdzina aizdomas - viņš ar kādu ir ticies un tagad gaida sms.. :D Kādā brīdī piefiksēju, ka pārbauda telefonu (nu jau pēc kādas stundas pēc atgriešanās).. un pēc skaņas sapratu, ka ieslēdz skaņu (tātad bija izslēgta)... nu man klāt bija paranoja - ar ko tikās, kapēc nesaka..
Protams, nolēmu pajautāt, bet viņš tik atteica - tā visa ir sakritība, sagadīšanās, ne ar vienu netikos, nevajag iedomāties to, kā nav.. un vēl - ka es pārāk daudz skatos "Nemelo man" raidījumu :D :D
Bet aizdomas nepamet.. un tā bezspēcības sajūta, ka es jau neko nevaru uzzināt, kamēr pats nepateiks.
Tā ir paranoja? Izlikties, ka nekas nav noticis? Jūsu domas par šo visu?