nu Tāaaa gribas bēbi!

Cik Tev gadu, cik viņam?

Nu labāk nepressingo vīrieti uz bērniem. Beigās vēl piedzims, un vecis pateiks,ka nebija gatavs un tu viena varēsi audzināt.

Man 25, draugam 28
Nu, tā jau ir, mēģinu neko neuzspiest, ja nav abi gatavi, tad nav :/

Nu, viņš droši vien apzinās, ka bēbis nav tikai bēbis, ar bēbi ir jāsadzīvo utt., nav tā kā ieiet veikalā un teikt, ai šodien man gribas bēbi nopirkt..utt.

nu es nebija gatava, mani draugs pierunāja , viņš uz to mudināja mani jau gadus 5 , beigās es piekāpos, neko nenožēloju, ja nu vienigi to, ka nepiekāpos daudz daudz ātrāk ....

Cik mīlīgi :)) Prieks par tādiem foršiem vecākiem :)

Ja nav gatavs, tad nav.
Tikai neizdari uz viņu spiedienu. Beigās piedzemdēsi un viņš aizies, pasakot, ka nebija gatavs, nav gatavs un tu piespiedi viņu.
Bēbis nav tikai smuki skati uz ielas ar jaunajām mātēm. Tā ir milzīga atbildība un tas maina dzīvi un visiem laikiem. Ja cilvēks vēl nav gatavs, tad nav gatavs. Līdz tādam lēmumam ir jānonāk un pašam jāapzinās, ka ir gatavs visu iepriekšējo dzīvi atstāt utt.

Vecais labais triks ar adatu un prezervatīvu. ;) :D :D :D

bet vai nav tā , ka nav gatavs nebūt nenozīmē, ka neviss nav gatavs , bet baidās no tā, ka kaut ko zaudēs vai ka nebūs tā kā gribētos ? Es nezinu vai būtu tik pat laimīga, ja mans bērns negulētu gandrīz no dzimšanas pilnu nakti un visādā citādā ziņā nebūtu tik mierīga un nosvērta ....
Un varbūt viņš vienkārši negrib/nevar uzturēt tevi ar bērnu un visu pārējo ... vai arī viņam šķiet, ka nevar bērnam nopirkt visu krutāko tapēc būs slikts tēvs ?

trikus jau var taisīt, jā :D bet kaut kā man saprāts neatļauj tā darīt, gribētos, lai , paziņošanas brīdī, neredzu saskābušu seju :D ehh, jāgaida, jāgaida :)

Nu laikam jau laika ziņā baidās - strādā ļoti daudz un saka, ka nebūs laika audzināšanai.

Vēl atceries padomā vai esi pati gatava par bērnu uzņemties 100% rūpes un atbildību tikai viena pati, jo lai kā arī palīdz otra puse vai citi radi, taču ir šad un tad situācijas, kad vari paļauties tikai uz sevi attiecībā uz bērnu. Ja esi tam gatava kaut vai tikai dažas dienas būt vientuļā māte ir visā, atteikties no visām citām lietām, jo nav kam bērnu atstāt, tad tikai pilnībā pati tam būsi gatava.

Taču pilnībā gatavs nevar būt neviens, kamēr nav izbaudījis un sapratis kā ir, kad ir bērns.

Uzspiest neko nevajag, bet aprunāties var vienmēr.

laika nebūs nekad tāpat , tas tāpat ka nekad nebūs ideālais brīdis ....

nopērc veikalā

nu mātes ir dažādas mēs ar meitu ļoti daudz ko daram kopā , es nevaru tagad uz sitienu iedomāties, ko man TĀDU ir vajadzējis uperēt ....
nu labi es vairs gultā nepīpēju ūdenspīpi , tā laikam man tā sāpīgākā lieta, bet nu pa lielam tās taču ir pupu mizas ....

tas tāpat ka nekad nebūs ideālais brīdis

Tā nu gan nav. Ir daudzi pāri, kuri nav gatavi 20 gados vai 23 gados, bet vēl pēc gada vai diviem viņiem pienāk īstais brīdis, viņi ir gatavi un ir bērns.
Tā kā, man liekas nevar teikt, ka nu tāpat nekad nav ideāls brīdis.
Katram pārim tas brīdis pienāk citā laikā. Vai vismaz tā notiek manā paziņo lokā. Manuprāt, nav jātaisa sīkais tikai taisīšanas pēc, ja nav sajūta, ka esi gatavs un ir īstais brīdis.

Manuprāt, ja viens negrib bērnu, tad arī otram nevajadzētu to uzspiest, bet gan gaidīt, kad otrs būs gatavs un pats sāks par to runāt. Citādi var sanākt, ka uztaisīsiet sīko, bet vecis sapratīs, ka tomēr negrib un aizies. Bet tas tikai mans viedoklis, jo es nemūžam pirmā nesāktu runāt par bērnu.

Kāds ir jūsu dzīvesveids? Lieliem tusētājiem vai ļoti aktīviem apkārtbraukātājiem varētu būt grūti pieņemt faktu, ka būs jāmaina dzīvesveids. Bet ja esat mierīgi māju cilvēki, kas agri iet gulēt un agri ceļas, tad varbūt var mēģināt viņa domas "iegrozīt" :D
Jā, un vai par nākotni kopā esat runājuši? Varbūt viņš tā arī grib palikt drauga statusā bez bērniem.

Man bija tāds gribu bēbi periods no mazotnes līdz gadiem 27... vienkārši nu TĀĀĀĀ gribējās.... redzot grūtnieces uz ielām, vai mammas ar bērneļiem - acīs riesās asaras... sirdi plēsa pušu, cik ļoti gribējās.... tagad man vairs nav tāda tieksme pēc bērniņa... nezinu kādēļ, varbūt mūžīgās veselības problēmas, jo nezinu, vai neuznāks vēl lielākas veselības problēmas utt.... Bet jā - vienmēr gribējās būt jaunai mammai (vēl joprojām uzskatu, ka tieši tā ir visforšāk... varbūt kaut kādā ziņā grūtāk un riskantāk, bet visnotaļ foršāk, jo kad bērns paaudzies, pati mamma arī vēl jauna).... pagaidām domas par bērnu nav.... reizēm iedomājos - kā būtu, ja vispār, piemēram, nekad nesaņemtos un tā arī nelaistu pasaulē bērniņu - tad gan paliek baigi žēlīgi.... bet to jau dzīve rādīs, kā iegriezīsies dzīve :)

Šī nu ir tā lieta, par ko abiem attiecībās būtu jābūt vienisprātis, manuprāt. Par daudzām lietām var atrast kompromisus, bet ja viens vēlas bērnu un otrs nē, tad tā ir nesaderība. Ar savu vīrieti abi esam satikušies vienādi bērnu negribētāji, bet ja viņš man kādu dienu paziņotu, ka vēlas tomēr kļūt par tēvu, es ļautu viņam iet un būt kopā ar sievieti, kas viņam šo bērnu dāvātu.