Kad ejat pa ielu, visu laiku skatāties apkārt kas notiek, uz apkārtējiem cilvēkiem, kas nāk pretī? Veidojiet acu kontaktus?
Man nokaitinājis tas, ka ejot ar savu vīrieti, kā es pagriežu galvu uz viņa pusi, viņš visu laiku blenzīs virsū apkārtējiem cilvēkiem, protams, it sevišķi kaitina, ka skatās uz sievietēm. Brauc pie stūres, arī blenž, kas iet pa ietvēm. Tas, jūsuprāt, ir normāli?
zinu kā jūties, es arī esmu greizsirdīga pat uz to, ja liekas, ka ne tā paskatījās, kaut gan tas viss ir manā galvā..tad nu jā, laikam jāsāk vairāk sevi mīlēt un domāt, ka neviena cita nav tik laba ka es:-D mēģini tu to pašu, kas zin, vrb sanāks, man pagaidām nesanāk:-D
Ko jūs domājiet, ja ejat pa ielu ( viena vai ar draudzeni ), pretī nāk vīrietis ar savu sievu / draudzeni un tas vīrietis blenž uz jums? Tas nešķiet pazemojoši tai sievietei, kas vīrietim pie sāniem?
man tāda apvainošanās šķiet pirmklasnieku gājieni. Ko viņš bāž savas acis sieviešu dekoltē izgriezumos vai skatās, ta, ka pilnīg kļūst mēms un nereaģē uz ko ? :D Nu jau gatavs līdz pēdējam izspiest sulas no tiem vīriešiem....Nesaprotu, kas tur slikts ka skatās vienkārši vērošanas līmenī.. Ir taču interesanti paskatīties kā citi ģērbjas, gaumes utt
Nepievēršu tādiem sīkumiem uzmanību, lai skatās, ja vien tas nav tā, ka uz otru skatoties, pats stabā ieskrien. Pati arī neeju ar zemē nodurtu galvu, skatos, kas notiek apkārt, bet nu ne jau tik ļoti uzkītoši, lai veidotu acu kontaktu un mazums, censtos to vēl noturēt.
It kā nav jau tā, ka viņš blenztu uz sieviešu dibeniem, kājām, atskatītos, vēl kaut ko komentētu, un tomēr mani tas kaitina. Vīrietis nesaprot, par ko cepjos. Bet es nesaprotu, kāpēc citi cilvēki vispār neskatās apkārt, bet, kad iet pa ielu skatās taisni uz priekšu. Nesaprotu, kāpēc visi jānopēta, kas nāk pretī. Pašai arī riebjas, ka blenž man virsū.
Eu nu meitenes, tiešām tas ir tik normāli? Jūs man liekat justies slikti, it kā es kaut kāda nenormāla histēriķe būtu. Bet nu nesaprotu, kāpēc jānopēta visi. Zinu, ka citi tā nedara. Pati citreiz eju pa ielu un pavēroju cilvēkus, citi vispār neskatās virsū, bet skatās taisni uz priekšu. Kāpēc jālūr virsū un jāveido tas acu kontakts? nesaprotu
Nu nez - ja vien siekalas nešķīst uz visām pusēm, uz citām skatoties, tad neredzu problēmu.. Aizņemts vīrietis nav ne akls, ne miris.. Vai tad Tu uz puišiem tāpat vien nemēdz paskatīties?
Es arī ejot un braucot skatos un vēroju cilvēkus. Ko man tagad nošauties, vai teikt, lai vīrietis mani iespundē?
Kas būs nākamais - mēģināsi kontrolēt, ko cilvēks sapņo?
Es vienmēr visus apskatos, nopētu un viskko nodomāju. Tu jau nezini, ko viņš domā, kad skatās, nav obligāti jāiekāro cilvēks, kuru pēti. Tā ir tava problēma, jo tu domā, ka obligāti visas viņš grib izd**, acīmredzot nejūties pārliecināta par sevi.
Es vispār brīnos, kur tādas vistas rodas, tiešām, nopērc viņam klapes un staigājiet laimīgi.
Es vienmēr esmu tā, kura nopēta visus un savā galvā pārtin un analizē redzēto :D
Bet par draugu nezinu, viņš reti kad pamana cilvēkus uz ielas, jo citreiz kad prasu "tu redzēji? tu redzēji?" viņš atbild, ka nē, jo skatās tukšumā vai uz autiņiem :D un šad tad pārmet, ka es pētu visus.
nu redz es arī tā gribu :( Citreiz jūtos neērti, ka ejam rokās sadevušies, kaut ko runājam, es paskatos uz viņu, bet viņš blenž citur cītīgi. Vakar arī iekāpju mašīna, paskatos uz viņu, bet viņš blenž, kas iet pa ietvēm. Tracina :(
Nu redz Agī, tev paveicies. Tur jau tā lieta, ka zinu daudzus vīriešus, kas neblenž. Nu nav visiem tā norma. Nezinu, kā to pieņemt. Saprotu, ka sievietēm interesē paskatīties, kāds apģērbs, soma, apavi sievietēm. Bet vīriešiem jau tādas lietas neinteresē, acīmredzot blenž citu iemeslu dēļ :(
Es pati nevienu nepētu. Skatos kkur tālumā un domāju savas domas, jo man parasti ausis austiņas ar mūziku vai radio.
Kad ejam abi kopā...es nezinu, kur viņš skatās un vai skatās. Es uz to neskatos. Neinteresē. Liekas tāds pasaules sīkums... Es laikam sāktu tajā saskatīt problēmu vai vispār pievērst uzmanību tad, ja viņš man sāktu stāstīt par katru beibi, ko uz ielas ieraudzījis.
394
