Dzīve pilsētā vai laukos?

Esmu pilsētniece. Nevarētu dzīvot (vismaz pašlaik tādu domu nepieļauju) lielās pilsētās, jo nogurstu no cilvēku masām, skriešanās u.c. lielpilsētām raksturīgām iezīmēm, bet laukos (īstos laukos, nevis ne Rīgā) dzīvot nevarētu un negrbētu. Pilsēta tomēr tuvāka

Līdz mirklim, kamēr miljoni kontā - lielpilsēta. Viss pa rokai, tā skaitā arī satiksme, dzīvība un izklaides. Kad var jau savu šoferi atļauties, tad var arī nomaļākā stūrī, skaistā mājā.

Dzimusi, augusi mazpilsētā. Te arī patīk. Lauku darbus darīt nemīlu un paldies dievam, nav nācies darīt, bet lielā lielpilsētu burzma riebj, tad priekš manīm labs variants - mazpilsēta - pilsēta, bet ne metrapole - lauki - bet ne lauku darbi.

Pilsēta.. Man ir vajadzīgi veikali ik uz stūra, ielas ar cilvēkiem un pilsētas kņudoņa.. Tas uz doto brīdi.. Kā būt nākotnē, tad jau redzēs :)

Tāds zelta vidusceļš ir mazpilsēta vai tās apkārtne - viss ar roku aizsniedzams, bet tajā paša laikā it kā savā pasaulītē :)!

Dzimusi, augusi mazpilsētā. Te arī patīk. Lauku darbus darīt nemīlu un paldies dievam, nav nācies darīt, bet lielā lielpilsētu burzma riebj, tad priekš manīm labs variants - mazpilsēta - pilsēta, bet ne metrapole - lauki - bet ne lauku darbi.

Identiski :)

Esmu dzimusi un augusi pilsētniece, tomēr lielu daļu sava mūža nodzīvojusi piepilsētā privātmājā, un lai arī ir bijušas zināmas neērtības - transports, ziemā sniega šķūrēšana, apkures katla kurināšana utt., tomēr tajā visā bija daudz kas skaists, esmu pateicīga, ka esmu dzīvojusi tā, nevis kādā pilsētas dzīvoklī...
Arī nākotnē ģimeni redzu piepilsētā mājā ar savu pagalmu, lielu suni, dārzu, sniega šķūrēšanu, nevis dzīvoklī, pagaidām kamēr ģimenes nav dzīvoklī dzīvot protams, ka ir ērtāk.

Nesen tikai pārcēlos uz pilsētu. Dzīve laukos likās vienmuļa un vienveidīga. Izeju ārā un redzu vienus un tos pašus cilvēkus, kuri par Tevi zina visu..arī vairāk nekā Tu pats.:D Nu tagad, pilsētā dzīvojot, esmu dabūjusi, ko vēlējos - cilvēki, sabiedrība, notikumi. Tomēr reizēm tāpat pieķeru savu sirsniņu ilgojamies pēc tiem laukiem. Pēc dabas, miera, klusuma.:)

Esmu pilsētniece, un tāda arī palikšu. Nekas nebūtu pretī nomainīt Rīgu pret kādu lielāku pilsētu :D

Patīk, ka viss ir uz vietas. Līdz darbam varu aiziet kājām, visas atpūtas un izklaides vietas ir tuvumā. Kultūras pasākumu piedāvājums ir plašāks, tāpat arī dažādi kursi, semināri, diskusijas par interesējošām tēmām. Man darba dēļ arī bieži sanāk apmeklēt dažādas prezentācijas u.tml. pasākumus, kas parasti notiek Rīgas centrā. Negribētu, lai uz tiem speciāli būtu jābrauc vairāki desmiti kilometru...

tici man - tu to negribi un labāk pat nemēģini.
ļoooti labi tavu rakstīto sapratu, pašai visu mūžu tā bija...
negribu skaidrot sīkāk, bet nu - pamēģini pati, VAI kā gribēsies pilsētā dzīvot.
un es nemaz neesmu pieskaitāma pie izlutinātām caciņām ;)

Dzimusi, augusi pilsētniece. Bez burzmas, trokšņiem, cilvēkiem un trolejbusiem nevaru.

Gribētu vasarnīcu kaut kur pie jūras, bet pavisam 24/7 ārpus pilsētas noteikti negribu dzīvot. Vismaz pagaidām. Varbūt pēc kādiem 20 gadiem domāšu citādi.

esmu pilsetas cilveeks,. nespeetu dzivot laukos. patiik dazaadiiba, veikali, burzma. teatri... lauki ir ok, sad un tad aizbraukt pie maates dabas, klusuma. lauki vairak tomer tadiem vecaka gaajuma cilveekiem. laukos ari grutak dzivot, siena plausana, ravesana, malku jaakraaj un talu cela gabalu jaamerro lidz veikalam. un runa ir par kartrigiem laukiem, nevis pierigas rajoniniem vai citaam LV pilseetam kur ari ir vekali, teatri..utt.

Esmu uzaugusi diezgan dziļos laukos - mazā pagastiņā un dzīvojusi tur līdz 19 gadu vecumam. Ir jau forši tur, bet tagad kaut kā pilsēta ir ievilkusi sevī un tur salīdzinot ar Rīgu šķiet tik vientuļi. Jauki jau ir, bet lai tur pilnvērtīgi dzīvotu, vajag tik daudz priekšnosacījumu, nerunājot jau nemaz par darba iespējām, kuru tur gandrīz nav, bet kaut vai tas, ka bargā putenī tu vienkārši bez buldozera netiec laukā no mājas, jo esi līdz kaklam ieputināts :D. Vasarā jā, forši, bet ziemā grūtību daudz.
Rīga man laikam visai dzīvei nederēs (kad būs ģimene, bērni), mani dzimtie lauki arī droši vien nē, ideālajā variantā dzīvotu kādā mazpilsētā.

Bez problēmām labprāt dzīvotu viensētā dažu km attālumā no kādas lielākas pilsētas. Mūsdienās sen kā vairs nav jāpārvietojas ar kājām vai karieti,lai tikai pilsētas centrā cilvēkiem būtu pieejami ārsti,izglītības iestādes,kulturas pasākumi utt. Mierīgi uz darbu var braukt stundu,diži neredzu atšķirību starp dzīvošanu kādā nomaļākā Rīgas mikrorajonā. Tā kā es arī vēlos sev daudz dzīvniekus(sunīši,kaķīši,trusīši,minicūciņas utt),tad centra dzīvoklī tādus turēt tomēr ir dzīvnieku mocīšana. Arī darbi mani nebiedē-lapu grābšana,ābolu lasīšana,sniega šķūrēšana,ravēšana utt,esmu dzīvojusi privātmājā un to visu darījusi. Ar prieku iekārtotu sev dažas dobītes un mini siltumnīcu,tīri priekš sevis. Tāpat visi mājas darbi neaizņem nemaz tik daudz laika,lai nevarētu atpūsties. Turklāt rušināties savā puķu vai burkānu dobē pat savā ziņā ir meditācija,jo īpaši ja dārzā var ieslēgt fonā kādu mūziku. Tad vakarā malkot lapenē vīnu un klausīties sienāžus. Ir tomēr atšķirība starp lauksaimniecības plašumiem un vienkārši māju laukos,kur dārziņš ir savam priekam. Tāpat neiebilstu pret malkas apkuri mājai,jo tieši tādā privātmājā esmu dzīvojusi, kas bija ar malkas nevis gāzes apkuri.

Laukos nekaadiigi nespeetu. Jau no agras beerniibas riebjas visi lauku darbi, man vajag kaartiigu komfortu, cilveekus, veikalus, karjeru, iespeejas. Visu atlikusho dziivi rushinaaties daarzaa, grauzt pashu audzeetus burkaanus un pljaut zaali buutu murgs prieksh manis. :D Reizeem man pat Riiga liekas par mazu, nebuutu iebildumi dziivot lielaakaa pilseetaa.

Protams, ir arii taadi briizhi, kad visas taas cilveeku masas ir noriebushaas liidz peedeejam, tad ar draugu un gjimeni noiireejam viesu namu dzilji laukos ar skaistu un sakoptu apkaartni, taalu prom no cilveekiem, padziivojam, atpuushamies dazhas dienas un atkal gribas atpakalj uz pilseetu.

naziic, bet ja tie ir tiesaam kaadi extra dzilie lauki, saubos ka bus velma ik ritu stundu braukt ar auto lidz darbam+atpakal. krietni pa maku sitis. + ja ir velme peec vinna atkal centies noklut lidz veikalam, nevis izej 10min attalumaa un veikals jau klat:)

Jāpasvītro gan,ka tiešām ar nosacījumu,ka blakus ir kāda no lielākajām pilsētām nevis pagasts ar 300 iedzīvotājiem.

MADasaHatter man nav problēma pavadīt stundu ceļā uz vai no darba,tā dara ļoti daudzi. ;) Kā arī nesagādā problēmas iepirkties retāk,bet vairāk un visus pirkumus aizgādāt uz mājām ar mašīnu.

Dzimusi, augusi pilsētniece. Bez burzmas, trokšņiem, cilvēkiem un trolejbusiem nevaru.

Augu mājiņa ar dārzu, 20 min. no centra ar sabiedrisko. Kas man šķiet vnk iiiiideāli.

Nu, kad izmēģināta dzīve arī ne - galvaspilsētā un teju gadu dzīvoju laukos ... zinu, ka šajādzīves posmā prefernce ir pilsētvide. Mīlu industriālos rajonus saullēktā un saulrietā, naktīs skriet pa siltu bruģi un saņurkāties pūlī. Kad saražodas atvases, tad redzu sevi šādā vidē, kur esmu šobrīd - lauki, bet viss nepieciešamais 2 - 5 km robežās, tostarp slimnīca, ugunsdrošības departaments, skolas, bērnudārzi u.t.t. :D

Es labprāt pārceltos uz dzīvi ārpus Rīgas, tiešām labprāt. Karjera mani nekad nav interesējusi, es labprāt audzinātu bērnus, būtu mājsaimniece ar iespēju atbraukt uz Rīgu, kad sagribas. Tikai ja vēl nauda kristu no gaisa :D Bet izskatās, ka diemžēl nāksies vien strādāt un palikt tepat, vismaz kādu laiku...