Mājsaimniece vai karjeriste?

Vējā, kādā jomā Tu studē doktorantūrā?

Man ļoti labi sanāk vidus variants. Karjera un amats priekš maniem gadiem ļoti ok un mājkalpotāju arī nealgoju. Ja ļoti daudz darbu, ēdam ārpus mājām, vīrietis ari visu neuzveļ uz maniem pleciem.

Vīrs arī ir vadošā amatā, strādā daudz, mājās neko nedara. Tāpēc jau viņš arī grib, lai, atnākot mājās, viņu viss sagaida perfekts.

Ā, šitie baigi svarīgie mājās neko nedarītāji, kas sagaida visu perfektu uz paplātes, tik bieži izrādās kretīni... :D

Es nekad nespētu būt mājsaimniece, bez radoša darba nojūgtos

Man ļoti gribas iemācīties dzīvot kaut kur pa vidu starp karjeru un ģimeni, jo svarīgi ir abi - esmu gadu pavadījusi mājās un, lai arī nevaru teikt, ka bija garlaicīgi un, ka notrulinājos, es tomēr nejutu lepnumu par sevi, bet man tas ir svarīgi. Tāpat arī esmu bijusi (jeb precīzāk - joprojām esmu :D ) otrā, karjeras grāvī. Darbs 12h dienā, 7 dienas nedēļā, kad pirmdien izdzer mājās kafiju, bet krūzi nomazgāt laiks ir tikai svētdienā. Es izbaudu sajūtu, ka daru kaut ko, ar ko varu lepoties, es patiesi mīlu savu darbu, bet tajā pat laikā galvā virmo jautājums - bet kad es dzīvošu? Kad es ceļošu? Kad es remontēšu mājokli? Un šis man ir laiks, kad izvēlēties, ko darīt tālāk, taču tāds bardaks galvā!

Nekad mūžā negribētu būt mājsaimniece. Riebjas gatavot,kur nu vēl kaut ko tīrīt un šrubēt.
Šobrīd mācos un strādāju specifiskā nozarē,kur var sevi ļoti attīstīt,uz ko es arī sniedzos.

Šādā griezumā - noteikti, noteikti nebūtu mājsaimniece! Mājas kopšana ir pēdējais, ko es vēlētos darīt. Daru to tikai tāpēc, ka neviens cits jau nedara (dzīvoju viena). Es droši vien sajuktu prātā, ja man būtu trīs mazi bērni un tīrāma māja. Neesmu arī karjeriste. Es drīzāk darbojos idejas vārdā, nevis naudas pelnīšanas nolūkos. Jā, es sevi sauktu par ideālisti. Ja es par to arī saņemu kādu naudu, ļoti labi - dzīvot taču arī no kaut kā vajag. Tomēr negribētu ne sēdēt mājās, ne arī darboties kādā sfērā tikai naudas pelnīšanas dēļ.

Es par karjeru un mājkalpotāju. Bet nu ne 100% visu uzticēt citai - man patīk nedaudz pa māju parušināties un jo īpaši pa dārzu, bet tomēr forši, ka ir kāds, kas man mazgā traukus un gludina veļu. Ja ir māja, tad ir viennozīmīgi vajadzīgs palīgs, jo vienai uzturēt ir nereāli.
Ar draugu nedaudz pamēģinājām modeli "vīrietis uztur sievieti" un sapratām, ka tas galīgi nav mums radīts. Nesaku, ka tas ir slikts modelis - daudziem tas noteikti ir ideāli, kā arī tas ir citādāk, ja ir bērni.

Kā ir, meitenes, jūs daudz ar daugiem/vīriem runājat par darbu? Vienkārši daudzas piemin,ka kļūtu garlaicīgas, sanāk,ka ar sarunām par darbu pārsvarā izklaidējat viņus?

Bet ar mani bija tā, ka tieši 80% mājsaimniece 20% darbs modelis man palīzēja saprast, kas ir mans dzīves aicinājums, tāpēc uzskatu to par periodu, kas bija ļoti nozīmīgs manā dzīvē. Galvenais to brīdi izmantot savā labā un būt mierā ar sevi.



the_one, mēs ļoti minimāli runājam, jopar manu šībrīža darbu nav ko runāt, bet man viņa joma vienkārši ir pārāk specifiska, lai saprastu visu, kas tur notiek, bet es esmu nolēmusi mainīt karjeras virzienu, un domāju, ka par jauno profesiju runāsim daudz un pat sadarbosimies, jo viņš arī fano par manis izvēlēto jomu.
Domāju, ka tās, kas minēja, ka kļūtu garlaicīgas to domāja tādā ziņā, ka sarunas būtu: "Ko šodien darīji?" "Ai nu izberzu podus un izlietni, tad pagatavoju tomātu krēmzupu." Sieviete varētu justies pārāk pieejama un paredzama mājsaimnieces lomā. (Nesaku, ka tā ir, bet pieņemu, ka daudzas varētu tā justies)

Kā ir, meitenes, jūs daudz ar daugiem/vīriem runājat par darbu? Vienkārši daudzas piemin,ka kļūtu garlaicīgas, sanāk,ka ar sarunām par darbu pārsvarā izklaidējat viņus?

+++
Neskatoties uz to, ka šobrīd nestrādāju, man ar mīļoto cilvēku vienmēr ir par ko parunāt :)

Es brīnītos ko pa mājām diendienā var sadarīt.

Ja grib, tad var sadarīt tik daudz, ka dienas beigās nogurst kā pēc smagas darba dienas :) Būt mājsaimnieces nenozīmē ..būt seriālu atkarīgai :)

Par tēmu.. Man patīk, protams, mājas darbiņi :) Ja būtu vientuļa sieviete, tad visticamāk izvēlētos karjeru :)

karjeriste uz visiem 100! :D man nav nepatika pret māju kārtošanu, taisu ģenerālās tīrīšanas, kad sanāk laiciņš, patīk īstenībā tas, ka tā var no liekām mantām atbrīvoties un man katru reizi arī kaut kā tā sanāk.. :o bet!!! LAI ES KĀRTOTU DIEN' DIENĀ? nē! man ir tāds grafiks, ka šaudos no vietas a uz vietu b, un kavēju, lai nokļūtu vietā c :D vienā skriešanā! man ir svarīgi mājās labi paēst, tāpēc to es saprotu un man nav problēmu tam atlikt laiku, kura šķietami nekad tāpat nav. Es vienmēr cenšos starp šīm abām lietām rast ikdienišķo vidusceļu - paveikt visu, kas man saistās ar karjeras lauciņu un atrast laiku tam, kas saistās ar visu mājsmaimnieču būšanu. nākotnē tai manai otrai pusei tādā ziņā nevajadzēs cepties , jo šis modelis jau ir gadiem ilgi.. mazliet priekšplānā ir karjera, bet VIENMĒR es atvēlu laiku tam, kas man tuvs un nozīmīgs, arī ēdiena gatavošana :D
sēdēšana mājās mani iedzītu kaut kādā depresijā. man vajag to kustību!!! bet cienu arī tās, kurām šī mājās būšana ir apmierinoša un tajā pat laikā notiek sevis pilnveidošana un netiek nosists laiks pie sekliem šoviem vai seriāliem..

sanāk,ka ar sarunām par darbu pārsvarā izklaidējat viņus?

Es domāju, nav gluži jārunā tieši par darba sfēru. Vnk, ja sieviete ir kaut ko sasniegusi kādā profesionālā jomā, tas liecina par viņas rakstura īpašībām, viņas redzesloku, plašāku skatījumu uz dzīvi, daudzpusību utt. Tāds cilvēks varētu būt interesanta personība.
Ja "mājsaimniekošana" robežojas tikai ar ēdienkartes sastādīšanu/gatavošanu/tīrības uzturēšanu, bērnu audzināšanu-diez vai sievietei tas ļauj attīstīties. Tādēļ, kā jau te minēja, esot mājās ir vairāk jāpiedomā pie tā, lai Tu kā cilvēks attīstītos. Un tas ir grūtāk līdz ar to.

Manuprāt, cilvēka izaugsmi attīsta un redzeslauku paplašina tikai paša personīgā interese.. Ja tādas nav, tad neviens darbs/profesija neglābs.. :)

Ja beernu nebuutu un buutu labs interesants tik tieshaam pelnoss darbs, tad labpraataak straadaatu un priecaatos, ka mums ir majkalpotaaja, lai gan iespeejams tad arii viirietis man iisti nebuutu nepiecieshams... :D Tachu, ja njemam videejo statistisko gjimeni, kuraa ir beerni - labpraataak savu potenciaalu, izgliitiibu, plasho redzesloku, daudzpusiibu ieguldu gjimenes attieciibaas, beernu audzinaashanaa un maajas darbos, nevis "vergoju" visai garlaiciigaa darbaa n-taas stundas dienaa par mazu samaksu un tad veel skrienu maajaas apdariit visus maajas darbus, apchubiinaat beernus un iegaazhoties no noguruma gultaa veel "paplest kaajas" viiram par prieku. Taadu dziivi diez vai te kaada veeleetos, bet, diemzheel, taada taa ir paarsvaraa gadiijumu...

Lai nu kaa - buut maajsaimniecei noteikti nenoziimee palikt par garlaiciigu, trlulu buutni. Esmu gan straadaajusi, gan dziivojusi pa maajaam. Teikshu taa - dumjaaka es nepaliku, garlaiciigaaka arii, varbuut pat tieshi otraadi - seezhot maajaas biju zinoshaaka, informeetaaka un labaak izskatiijos, jo pietika laika pashizgliitoties, izlasiit visaadus rakstus, zinjas, parunaat ar dazhaadiem cilveekiem par visdazhaadaakaam teemaam, noskatiities jaunaakaas filmas, sakopties, nodarboties ar sportu, uztureet maaju kaartiibaa un beernu attieciigi audzinaat, un izbraukaat visaadus Zoo, muzejus, izklaides parkus u.t.t. Kad straadaaju, reaali tas bija tikai darbs - visai shauraa kontekstaa - iisas sarunas ar koleegjiem pusdienlaikaa, tad veikals un maajaas (maajas darbi, vakarinju gatavoshana). Un taa katru dienu. Ne man bija laiks filmaam, ne ekskursijaam (jo briivdienaas vieniigaa veeleeshanaas bija atpuusties), ne graamataam, ne izgliitiibai, ne sportam, un arii beerna man nebija. Protams, atkariigs no amata un cilveeka pasha, bet runaaju par sevi un nedaudz vispaarinot par lielaako dalju parato gjimenju.

Pat neapsveru izdarīt kompromisus karjerā. Gribu strādāt, strādāju, un punkts.

Bet tad rodas jautājums, priekš kam bija vajadzīgas tās studijas, disertācijas, prakses braucieni, kāpšana pa karjeras kāpnēm, tas viss. Ja tagad jādara mājsaimnieces pienākumi

Bet ja mājās sēž ar 12 klašu izglītību un Maximā strādā, tad jau praktiski neiespējami bagātu vīru nocopēt :D Es to nopietni. Ļoti daudzas sievietes studē tieši ar šādu mērķi. Apgrozīties vidē, kur var noprecēt labu vīru. Kad vīrs ir, tad studijas un darbs kļūst nevajadzīgi.

Ļoti tīk raidījums "Netīrie darbi". Interesanti, kā mēs dzīvotu, ja nebūtu pašsaprotamā. Tie paši pārdevēji./nēē, tas nav dirty job/ Bez sētniekiem, elektriķiem, santehniķiem . . Tamdēļ cilvēki, kuri nievā ne tik labi atalgotos . . pa muti!

Gribētu tomēr viduspunktu.

Taisni pavisam bez darba sēdēt un tikai saimniekot pa mājām - drīzāk nē. Bet no mājkalpotājas neatteiktos arī šādā gadījumā - ēst gatavot, labi, tas ir burvīgi, bet, ja kāds manā vietā sakoptu, kaut ik pa laikam - vēl labāk.

Par sarunām - viss jau nav tik taisni - ka, ja strādā, tad izklaidē viens otru ar sarunām par darbu, bet nevar nepiekrist, ka jā, viss atkarīgs arī no individuālās intereses par noteiktu jomu, bet darbs ir savā ziņā taustāma realizācija attiecīgām zināšanām. Darbs šādā šķērzgriezumā var būt arī kā intelektuāls treniņš, vispār jebkura aktivitāte ārpus mājām, kustība, saziņa, tas kaut ko dod, jaunas domas, tēmas, tas nenozīmē, ka ir novilkta robeža. Protams, tas viss var attiekties arī uz mājsaimnieci.

Es ļoti labprāt ļautu, lai vīrietis ir tas, kas karjerists un es varu darīt darbu tieši tik, cik vēlos, cik tas sniedz baudu un materiālu neatkarību - kaut nedaudz.

Par autores piemēru, ka no augsta amata pāriet uz mājsaimniecību - tur jau nav, ko brīnīties, ar nosacījumu, ka sieviete jūtas piepildīta. Kāpēc gan nē, varbūt tieši šobrīd viņa daudz vairāk jūtās kā Sieviete, nekā plānojot budžetu. Varbūt cilvēkam ir nepieciešamība atiet no tādas pasaules. Parušināties dobēs, izmēģināt kaut ko jaunu no kulinārijas, justies mierā, dabā..

Pieļauju, ka tie ir dažādi posmi, katru no tiem mazliet vajag. Otrs jau arī ir - vai tiek dota izvēle, vai kaut kas no visa ir obligāts. Kā tas var būt teiksim, ja sieviete ir noteikti jāstrādā vai noteikti jāsēž mājās, pašai negribot. Tas sajūtu spektrs var diametrāli atšķirties.

Bet tam visam pa vidu - es negribētu teiksim ne ar vienu komentāru nonievāt mājsaimieces un putām uz lūpām teikt - nē, nē, strādāt ir labāk. Tā nav, tas vienkārši ir savādāk.

Man mājas darbi nepatīk un neinteresē, tā kā droši vien izvēlētos algot cilvēku, kurš šos darbus paveic manā vietā, bet no otras puses diez vai man patiktu, ka manās mājās uzturas un kaut ko dara svešs cilvēks. Laikam tad būtu jāpaliek pie pašreizējā varianta-pašai jāstrādā un pašai jāšrubī. :D

Es uzskatu, ka visu var apvienot. Varbūt ir citādāk, ja ir bērni, bet, ja bērnu nav, tad mierīgi.

Es briinos ,cik daudzaam sievieteem nepatiik maajas darbi!Nesaprotu arii ,kas tik daudz berzams...?
Es esmu noteikti taads cilveeks -pa vidu!Patiik pastraadat un patiik buut maajaas.Maaja ir diezgan liela,bet vienmeer esam tikusi ar visu galaa-nekad nav bijis taa,ka katru dienu "jaavergo" piekopjot maaju,taisot eest utt!