Mājsaimniece vai karjeriste?

Ja man tā naudas pelnīšana nāktu salīdzinoši viegli, tad protams, algotu mājkalpotāju. Ja man būtu jāraujas uz pusēm desmit darbos, lai tikai spētu mājkalpotājai samaksāt, tad darītu visu pati.

Bet tad rodas jautājums, priekš kam bija vajadzīgas tās studijas, disertācijas, prakses braucieni, kāpšana pa karjeras kāpnēm, tas viss. Ja tagad jādara mājsaimnieces pienākumi

Pateikšu par sevi: es arī to visu daru, bet tiecos uz pirmo variantu, būt mājsaimniecei. To, ko daru, ir, lai izglītotu un pilnveidotu sevi. Neuzskatu, ka, ja mājsaimniece, tad uzreiz tupa mājās sēdētāja, kas nekad dzīvē neko nav redzējusi, studējusi, strādājusi utt.

Nu un tavai draudzenei varbūt ir vnk plānu maiņa, prioritātes pamainījās vietām.

Apvienoju ikdienā abus. Tiesa, tagad gan esmu brīvāka, esmu daudz pa mājām, jo plānoju mainīt savu ikdienu, iet kursos, attīstīt savus hobijus. Šo ziemu tā laikam arī veltīšu tam, ko es vēlos, lai redzētu kas no tā iznāks, pavasarī atgriezīšos vecajā darbā. Pēctam atgriezīšos pie studijām, ko arī ļoti vēlos. Pagaidām esmu spējusi strādāt, rūpēties par ģimeni, mājām un ēdiena gatavošanu. Pa starpu vēl domājot par sevi un savām vajadzībām. Ir tā, ka mani tas reti nomāc, kad aizdomājos, ka esmu mazāk darījusi savā labā, lai īstenotu savu attīstību. Bet tās ir īsas pārdomas, atkal sakārtoju domas un turpinu iesākto. Vienīgais variants ko es apsvērtu - aukli, ja tāda nākotnē būs vajadzīga.

Mēs abi ar otru pusi gan strādājam, gan mājas darbus pagūstam, gan ēst gatavojam, gan tīram un vēl bērnu audzinam. Viss notiek, jāatzīst, ka man ar vīrieti ir ļoti paveicies, esam vienlīdzīgās attiecībās, viens otram palīgs un atbalsts. Tas ir apvienojams, ja dara abas puses. Ja nē, tad gan žēl sievietes, jo tad ir jāizvēlas un jebkurā gadījumā žēl būs. Tad nav iespējams realizēties pilnībā, bet jebkuram cilvēkam uz to ir tiesības, gan vīrietim, gan sievietei.

es laikam izvēlētos būt mājsaimniece, jo es vienkārši esmu mājas cilvēks, man patīk šiverēties. šobrīd bija tāds mazs lēciens karjerā par ko biju priecīga un izturēju tieši divus mēnešus stresā līdz salūzu un tagad slimoju, jā tas ir interesanti, bet es neesmu laikam tam īsti radīta... bet es arī neatbalstu sieviešu sēdēšanu tikai mājās, jo tā var baigi degradēties, ja finanses atļauj mācītos vēl, varbūt atrastu kādu darbu hobija līmenī, kas pašai radītu prieku.

Izvēlētos vidus variantu, lai gan tāds variants netika piedāvāts. Vnk tikai kā mājsaimniecei man būtu garlaicīgi jau ļoti ātri. Dārza nav un dzīvoklis man nav tik liels(un mēs neesam tik sušķīgi), lai man būtu katru dienu ko berzt un tīrīt. Protams, varētu tikties ar draudzenēm(lai gan - viņām noteikti būtu darbs, un tāpēc dienas nebūtu brīvas un nez vai tik bieži būtu kkādas tikšanās) vai staigāt pa kursiem un veikaliem, bet man vajadzētu prasīt draugam naudu priekš katra sīkuma, katriem kursiem, katra pirkuma, jo savas naudas man nebūtu un tas nav man.
Bet algot mājkalpotāju - man nepatiktu, ka svešs cilvēks aiztiek manas mantas un dzīvojas pa manu dzīvokli, kad manis nav klāt. Jā, esmu paranoiska - bet neuzticos, negribētu, lai mani apzog. Kā arī - arī mājkalpotājai mūsu mazajā dzīvoklī nebūtu ko darīt.
Tāpēc es izvēlētos strādāt un pati arī visu uzturēt kārtībā(draugs arī palīdz un dara lietas). Šobrīd tieši tā dzīvoju un nejūtos pārmocījusies.

Es domāju, ka, ja ir kaut kāds maznozīmīgs darbs, pārdevēja, oficiante, sekretāre, vai kur maksā mazu algu, no kuras tāpat nekāda dižā jēga nav, tad sieviete labprāt to nomainītu pret mājsaimnieces būšanu, ja vīrs labi pelna un nodrošina komfortablu dzīvi.
Bet, ja sieviete tomēr ir virs vidējā, ar augstu izglītību, vadošu amatu, tad šo nomainīt pret katliem un švammēm ir nenormāli smagi psiholoģiski...

Dzīvē pirmajai sievietei parasti nav cita varianta, vienkārši IR jāstrādā,jo citādi jādzīvo uz ielas. Parasti jāizvēlas otrajam sieviešu tipam.

Kaut kur biju izlasījusi viedokli,ka visi tie kursi,karjeras ir laika aizpildītājs,gaidot tādu vīrieti,kas varētu ļaut aiziet no tā visa. Es arī nesaprotu,kam tad tie diplomi,ja mērķis ir būt mājās. Iegūtās zināšanas ātri aizmirsīsies.Paspīdēt saviesīgās vakariņās vīra kolēģu priekša vienīgi. Un vēl: es ceru,ka ne budžetā. Lai karjeristi studē budžētā,citādi wannabe mājsaimnieču izglītošanai tā nauda ir palaista vējā.

Lai gan man ik pa laikam patīk parosīties pa mājām, es tomēr izvēlos strādāt.Pagaidām atzīstu,ka vēlos taisīt karjeru,būt mājsaimniecei man neiznāktu.Neesmu tik perfekta mājas lietās un zinu,ka man ātrāk vai vēlāk paliktu garlaicīgi. Pie tam mans vīrietis ir priecīgs par to,ka strādāju. Mums ir interesanti pārspriest arī darba lietas. Šķiet,ka ja nestrādātu mums būtu krietni vien garlaicīgāk,mazāk par ko runāt.Ko es viņam teiktu - Mīļais, šodien atradu brīnisķīgu līdzekli grīdas mazgāšanai!O,Mīļā!Fantastiski. :D Nu nē.Pat ja man mīļotais būtu miljonārs es negribētu sēdēt mājās.Man vienmēr ir paticis pelnīt savu naudu un pašai pirkt sev tamponus. :D

Heartkiller, autore teica,ka tai sieviete ir māja. Pieņemu,ka tas ir grūtāk,nekā uzturēt kārtībā lielu māju. Zāle,lapas,sniegs. Tas nav tas pats,kas iziet no dzīvokļa :D

Kordelia, man patīk studēt, mācīties, veikt eksperimentus, es to izbaudu, tāpēc tas viss. Vēl pirms gadiem 3-4 es būtu izvēlējusies karjeru. Es pat vairākas reizes paspēju padoties naudas vilinājumam un pamest iesāktās attiecības un pētījumus, taču atgriezos. Būt par karjeristi ir vieglāk, nav jācīnās ar apkārtējo viedokli un stereotipiem, ir skaidri mērķi un rezultāti. Būt par mājsaimnieci, nepaliekot par garlaicīgu un dumju būtni, ir grūti.

Lai gan man ik pa laikam patīk parosīties pa mājām, es tomēr izvēlos strādāt. zinu,ka man ātrāk vai vēlāk paliktu garlaicīgi. Pie tam mans vīrietis ir priecīgs par to,ka strādāju. Mums ir interesanti pārspriest arī darba lietas. Šķiet,ka ja nestrādātu mums būtu krietni vien garlaicīgāk,mazāk par ko runāt.Ko es viņam teiktu - Mīļais, šodien atradu brīnisķīgu līdzekli grīdas mazgāšanai!O,Mīļā!Fantastiski. Nu nē.Pat ja man mīļotais būtu miljonārs es negribētu sēdēt mājās.Man vienmēr ir paticis pelnīt savu naudu un pašai pirkt sev tamponus.

++ :D
Ir sanācios pasēdēt pusotru gadu mājās, bez darbu, kur vienīgais pelnītājs ir vīrietis un esmu atkarīga no viņa - nē, tas nav priekš manis. Jutos pati sev TIK garlaicīga!
Ja būtu tāda iespēja, ka var izvēlētos zelta vidusceļu, izvēlētos to. Karjeriste uz 100% arī negribētu būt. Darīt to, kas pašai patīk (un par to vēl maksā) un neesi norāvies kā zirgs melnās miesās, un vēl ir laiks ģimenei - mans sapnis.

Man ir nepieciešams realizēt sevi, augt, būt sabiedrībā - bez darba nespēju dzīvot.

+++

Vairaak laikam tomeer esmu tendeeta uz karjeru, augshana tajaa zinjaa man sniedz lielu gandariijumu, tachu 100% karjeriste arii neesmu.

Man liekas,ka ja tu vari to nostaadiit taa,ka maaja ir tavs darbs arii,un projekts un taa alaak,tad ir forshi,ja tu vislaik pilveidojies,apguusti visu jauno- katru gadu veido daarzu nedaudz citaadaak,lasi par daarzkopiibu, atjauno bojaa gaajushos ogu kruumus, apmeeslo, ziemaa apkraaso stumbrus,lai zakji un stirnas nenograuzh, vasaraa iekop piknika vietu ar daarza kamiinu vai labaakajaa variantaa picas kraasni,lasi,meklee meistarus, varbuut pat pati buuvee,un audzini beernus,bet tieshaam speeleejies ar vinjiem un paliidzi veidot maajinju daarzaa,shuut lelleem apgjeerbus,tad taa viss ir taa veerts un dienas beigaas ir baigais gandariijums,bet ja tu vnk katru dienu suu griidu un cep pelmenjus,tad tas paliek garlaiciigi ljooti aatri. Esmu maajsaimniece,kas ik pa laikam aiziet uz darbu( ir periodi,kad 1-2 x nedeeljaa, ir periodi,kad kaadus 6 meeneshsus neeju uz darbu) un man patiik,jo vienmeer esmu recelshu mekleejumos un taisam rotaljlietas,ejam katru dienu svaigaa gaisaa,iepaiistinu beernus ar pasaules kultuuraam un virtuveem. Es ar lepnumu saku,ka varu buut maajsaimniece. Bet tev to ir jaaveelas un jaapatiik,citaadi taas ir mociibas, kaa man,piemeeram,taas buutu mociibas ofisaa seedeet

Es brīnītos ko pa mājām diendienā var sadarīt. Ja ir mazi bērni, pirms bērnudārza vecuma, tad skaidrs, bet ja divatā tad nesaprotu.
Ja jau līdzekļi atļauj nestrādāt, tad var darboties savā sirdslietā kur galvenais nav nopelnīt bet kaut ko darīt, rīkoties. Citādi pa mājām tāda slinkošana vien sanāk. Bet nu dienas seriāliem arī vajag savus skatītājus.

Es varētu nestrādāt, BET arī gluži 100% mājsaimniece nevarētu būt, kas visu laiku stāv pie plīts un šrubē māju.
Ja varētu nestrādāt, tad es sevi attīstītu tajās jomās, kurās vēlos, piemēram, apgūt valodas, iet uz saviem profesijas padziļinošiem kursiem, brauktu uz konferencēm, vingrotu, iet uz teātriem, koncertiem, ceļotu, strādātu privāti, lai nezustu iemaņas. Es laikam būtu "mājsaimniece", kurai būtu mājkalpotāja :D
Es neesmu kalpone savai ģimenei, es esmu sieviete, sieva un mamma, tā kā man ir svarīgi sevi realizēt, tad dien dienā mazgāt , gatavot, tīrīt nav manā dabā.

Laikam varētu būt mājsaimniece (neesmu karjeriste un darbu uztveru tikai kā naudas pelnīšanas veidu, nevis kā sevis pašapliecināšanos) ar nosacījumu, ka man būtu pašai savi iztikas līdzekļi, kādi ienākumi, kāds neliels, ienākumus nesošs biznesiņš.
Mājkalpotāju nē, nav pieņemami svešs cilvēks mājās.

Tas ir apburtais loks, jo stradajot gribas sedet majas, bet majsaimniecem gribas iet stradat un socializeties.

Es domaju laikam butu ta, kas strada un lauj kadam citam rupeties par tiram gridam. Man ir svarigi but cilvekos, stradat, attistit sevi. Majas diez vai varetu sevi tik veiksmigi realizet!

Viss nav tikai balts vai melns, manuprāt, starp šīm abām lietām var atrast ļoti labu zelta vidusceļu. Patiesībā, uzskatu, ka pati šo vidusceļu esmu veiksmīgi atradusi un veiksmīgi pa to eju :)

Tā kā es dzīvoju laukos, tad viennozīmīgi negribētu būt 100% mājsaimniece - neesmu nemaz tik saimnieciska (ēst gatavot ļoti patīk, bet tīrīt, kārtot māju katru otro dienu - noteikti nē...). Man ir svarīgi būt cilvēkos, bet tajā pat laikā apzinos, ka šobrīd ar 2 darbiem man ir nedaudz par daudz, jo arī visas brīvdienas, nedēļas nogales un svētku dienas pavadu mājās, strādājot pie datora. Bet ar visu to man pietiek laika vismaz reizi mēnesī uztaisīt nelielu mājas ģenerāltīrīšanu, vismaz 3x nedēļā vakarā pagatavot siltu maltīti "uz ātro" un reizi nedēļā pagatavot kārtīgas pusdienas/vakariņas (slow cooking).

Pašlaik eju uz to, lai man nebūtu visu dzīvi jāstrādā 5 dienas nedēļā, 8-9 stundas dienā, patīk būt noteicējai pār savu laiku. Man nav iebildumu pret 40 stundu darba nedēļu, bet man ir svarīgi, lai šīs 40 stundas varu strādāt tad, kad pati to vēlos, kad ir atbilstošs noskaņojums, koncentrēšanās, labsajūta utt. Nevis strikti no 9:00 līdz 18:00. Tieši tādēļ man vairāk patīk uz rezultātu orientēts darbs, nevis uz nostrādātajām stundām orientēts darbs (pašlaik man ir 2 darbi - viens strikti uz nostrādātajām stundām nedēļā, otrs - noteiktos termiņos jāsasniedz noteikts rezultāts, bet kur, kad, cik ilgi un kā - tas viss ir manā pašas ziņā).

maznozīmīgs darbs, pārdevēja, oficiante, sekretāre,

for real???? es ceru, ka pārpratu un tu nebiji domājusi, ka šie ir maznozīmīgi darbi?? protams, ja jālemj budžeti par TŪKSTOŠIEM tad var uzcitiem skatīties no augšas??

Ak jā,par sevi- par tādām izvēlēm nedomāju,jo man nav tādas izvēles, ir jāstrādā. Karjeriste gan neesmu, vienkārši uz maizes arī gaļu gribu uzlikt.