Elzy es jau tikai vēl nedaudz te pačīkstēšu un pakritīšu uz nerviem, bet vismaz vieglāk paliek anonīmi visu izgāzt, nevis turēt iekšā :)
Drīz, drīz jau viss beigsies un mīļais būs blakus, bet gaidīt ir grūti, ļoti grūti.
Posada no dabas, dzērveņu sula palīdz, vai no dzērveņu zaptes uztaisīt siltu dzērienu. Galvenais bez cukura.
No preperātiem varu ieteikt Aflubīnu. ;) Teddy iesaku (l) un: neskumsti!
Ak šausmas cik ilgi!
Bet es pati esmu dzīvojusi režīmā gaidīt. Un ik pa laikam tagad ar sanāk. Vistrakākais ir ar militārajām mācībām. Es vienmēr baidos.
Tā kā man divi mēneši jau aiz muguras, tad šis šķiet kā sīkums, ja vien kaut kas , tfu tfu tfu, nemainīsies. Bet pēc tam gan - nu nekad, nekad vairs prom nelaidīšu.
Man gan likās, ka saūts šogad bija galīgi šķidrs....tās sekundes kas bija brīžiem starpā, un nācās gaidīt jaunu uguņošanu, man traucēja... Ir bijis labāks.. Arī cilvēku ovācijas parasti bijušas lielākas ..
Es pirms diviem gadiem biju Rīgā uz izslavēto salūtu un ... nu galīgi nepatika. Biju iedomājos kaut ko daudz, daudz iespaidīgu. Man mūsu Jelgavas miesta mazais salūtiņš daudz labāk patīk. (l)
Nazīc Ak jā, biju jau piemirsusi šito teicienu! :D
Vienreiz mans tētis savam krustdēlam teica- "Nu Tu jau nu dirs kā Zariņa govs"! Viņa krustdēls tā- "Zariņam tak sen vairs govs nav!" Nu jā, viņš pa nopietno to bija uztvēris! :D Smieklīga situācija bija!