zini, man darbā ir kolēģis, kurā man kaitina pilnīgi viss! Turklāt viņš "ir zem manis", t.i. - esmu viņa priekšniece. Viņš vienkārši ir tirliņš. Bet ar daudziem citiem kolēģiem viņiem ir laba komunikācija. Tādēļ es ļoti labi apzinos, ka vaina ir manī - kā jau te izskanēja - mēs neesam uz viena viļņa. Es nevarētu nekad ar viņu būt draugos, komunicēt "ārpus darba neformālā gaisotnē", bet darbs ir darbs, kurā es, lai arī pie sevis nodomāju "atkal tas tirliņš izrādās", bet skaļi to nekad nesaku, bet konstruktīvi un objektīvi uzdodu viņam uzdevumus, izvērtēju viņa darbu utt. Ja es aizietu pie direktora un pateiktu, ka mani kaitina kolēģis, lai viņu atlaiž no darba - drīzāk atlaistu mani, jo īsti nekādu nopietnu argumentu man nemaz nav (arī neviens no šajā diskusijā izskanējušajiem argumentiem nav nopietns). Tā ka man ir divi varianti - būt pieaugušam cilvēkam un spēt sastrādāties ar šo kolēģi - vai arī mainīt nodaļu vai vispār atrast citu darbu.
Lūk, tieši šādas pašas 2 iespējas ir Tev. Vari normāli sadzīvot un līdzāspastāvēt ar šo meiteni, skaidri apzinoties, ka draudzene viņa Tev nekad nebūs, bet jums abām ir jāsadzīvo vienā istabiņā. Otrs variants - Vari iet pie komendantēm un runāt par iespēju pārvākties uz citu istabiņu. Katrā ziņā Tev nebūtu pilnīgi nekāda iemesla likt aiziet istabas biedrenei, vai pasūdzēties kādam, lai viņu izliek no istabiņas. Jo Tavi argumenti ir pilnīgi nenopietni un neobjektīvi un liecina tikai par personisku nepatiku, kā rezultātā Tevi šajā cilvēkā kaitina pilnīgi viss.
Ja tiešām ir tik traki un mierīga līdzāspastāvēšana nesanāks, tad jāaiziet ir Tev (jāmaina istabiņa). Šajā gadījumā pat runāšana nelīdzēs (ja Tu teiksi meitenei "zini, mani kaitina Tavi komentāri, lūdzu izbeidz", tad tāpat nekas nemainīsies, jo izklausās, ka meitene tāda vienkārši ir, nevis speciāli nemitīgi Tevi kaut kā provocē).