Dusmīga uz sevi un skumja, ka zūd simpātijas bez iemesla, lai arī savādāk viss gandrīz perfekti, neizpratnē, ko tālāk darīt, jo ar to visu tomēr ir daudz labāk kā bijis gadiem :(
Mazliet apņēmusies izrevidēt skapi, jo pārbāzts, ka nav kur drēbes likt.
Cerību pilna, ka rīt zvanīs no potenciālās darba vietas aicinot uz pārrunām, tomēr milzīgas šaubas par izturēšanu, jo angļu valoda kopš vidusskolas/augstskolas pirmajiem kursiem sarūsējusi.
Izmisusi, ka savu dzīvi biju vēlējusies/iedomājusies savādāku.
Kopsummā - bezceris un nolemtība. Ar nelielu apskāviena siltuma piesitienu.