Man jau šķiet, ka esam savas dzīves, piedzīvoto notikumu, emociju, pārdzīvojumu spogulis. Domāju, ka cilvēki mainās ļoti vienkārši - mainoties apkārtējai videi. Ne pilnībā, bet kaut kas viņos vienmēr mainās. Un nereti, atgriežoties ierastajā vidē, viņi atgriežas kādi bijuši. To var novērot, kad piemēram piemeklē kāda slimība utml.
Savukārt, par rakstura spēcīgumu - manuprāt, to dzīves laikā attīsta. Jo vairāk apgūsti, uzzini, piedzīvo un pieredzi, jo spēcīgāka būsi. Nu, ir vēl arī vieglāks ceļš - būt vienkārši iedomīgam aunam, bet vai tam ir kāda vērtība?