Esmu mācījusies un arī strādājusi šajā jomā.
Pirmkārt, ja tu gribi darboties pētnieciskajā žurnālistikā vai rakstīt esejas nopietnākiem medijiem, tad sevišķi plašas tev tās darba iespējas nebūs. Bet gan jau tev pašai ir idejas par vietām, kurās gribētu strādāt.
Otrkārt, par zemūdens akmeņiem. Darba samaksa nav sevišķi augsta. Žurnālos un citos drukātajos medijos vēl tā, bet interneta vietnēs ir milzīgs apjoms un, manuprāt, stipri neadekvātas algas. Tur arī rodas tie "ķep ļep" raksti portālos. Vēl viena lieta, ka praktiski visi mediji ir aizrāvušies ar nodokļu optimizāciju, respektīvi, autoratlīdzības maksā arī štata darbiniekiem. Sociālo nodokli būs jāmaksā pašai vai varēsi nemaksāt, ja vismaz daļa no slodzes būs noformēta kā darba līgums.
Treškārt, par studijām... Nav tik viennozīmīgi, ka žurnālistam pietiek tikai ar izglītību ekonomikā vai politikā. Studiju laikā tiek mācītas daudzas darbam svarīgas lietas, ko citās programmās neiemācīsies, piemēram, rakstīt dažādos žurnālistikas žanros (ziņas, intervijas, apraksti utt.), intervēt cilvēkus un tamlīdzīgi. Uzrakstīt baudāmu un profesionālu tekstu nav ne tuvu tik viegli, kā tas varētu izskatīties no malas. Tavā gadījumā gan es ieteiktu turpināt studijas savā pašreizējā jomā un žurnālistikas pamatus piemācīties pašmācības ceļā. Ja nu saproti, ka žurnālistika nav priekš tevis, tad vismaz būs lielākas iespējas strādāt labāk apmaksātā jomā (es pieņēmu, ka tāda tā ir). Vari kaut vai izveidot blogu un tādā veidā izmēģināt spēkus. Starp citu, tas ir labs veids, kā tikt pamanītai un iegūt darbu jau nopietnā medijā.