Bērni

weee, bet tev pašai var uzdot jautājumu, kāpēc savs? Varēji pirmo adoptēt! Jā, protams, ne visi bērni piesakās plānoti, bet es tomēr uzskatu to par lielu dāvanu - iespēju tikt pie sava bērniņa. Tāpēc es nebrīnos par pāriem, kas cīnās par iespēju tikt pie sava bērna, kas ir abu turpinājums :) Es arī domāju, ka viegli ir spriest tām, kurām var būt/jau ir savi bērni

, kapēc cilvēki izmisīgi cenšas apaugļoties mākslīgi, un to bez garntijām , bet pat nepieļauj domu par adopciju ....

Jo cilvēki izmisīgi grib savu bērnu, savu turpinājumu, nevis kaut kādu svešo no narkovecākiem vai vēl kaut ko tādu.
Ja es gribētu bērnu un nevarētu palikt stāvoklī, es arī izmantotu visas pieejamās iespējas, lai paliktu stāvoklī un varētu laist pasaulē savu un sava mīļotā cilvēka atvasi.

Vienmēr vēlējos 2 bērnus. Viena meitiņa ir. Domu līmenī ļoti vēlos domāt par vēl vienu atvasīti. Šobrīd spētu iedomāties arī ar 3 bērniņiem :)

Pati ļoti, nu galīgi nevēlos bērnus. Bet pamazām sāku samierināties ar domu, ka viens man ir jādzemdē, jo vīrietis ļoti grib. Un viņš no savas puses visus savus vīrieša pienākumus pilda kā pēc reglamenta, tāpēc tas laikam nebūtu godīgi no manas puses, ja kategoriski atteiktos. Es arī pati biju domājusi par adopciju, bet mamma sabiedēja, ka tomēr šim bērnam pavisam cits ''mantojums'' nāk līdz pirmkārt jau enerģētiskā ziņā, kā arī parastākā iedzimtība.

Zaļai likās, ka gribu 3 bērnus, stāvoklī paliekot, domāju, ka brāļiem ātri gādāšu māsiņu, tagad, kad puišiem jau gandrīz pieci gadi, domāju, ka pagaidām pietiek :D!

weee, bet tev pašai var uzdot jautājumu, kāpēc savs? Varēji pirmo adoptēt!

Nu jo man nebija galīgi nekādas pieredzes ar bērniem, jo man bija bail, ka nāks un mācīs, kas jādara nu un virs nebūtu par to diži sajūsmā. Ar savu pirmo bērnu es ieguvu iemaņas un pārliecību, ka bērns nav bubulis, citplanēties vai sazin kāds radījums, kam vajadzīga īpaša pieeja. Es ar sava bērna piedzimšanu kļuvu 200x pāliecinātāka par sevi un par to ko daru un kapēc ....
es fiziski, laikam , negribētu būt stāvoklī, dzemdēt u.t.t , bet man nebūtu nekas pret ja te skraidītu vēl kāds bērnelis :D Bet es bērnu uztveru vairāk kā draugu , gribu lai man ar meitu ir attiecības kā māsām , man pašai ir diezgan tiešas un labas attiecības ... es varu ar mammu iet 5dienā uz vecrīgu , varam braukt piknikā un ja vajadzēs mani savāk 3-jos n kaut kādas mistiskas vietas arī tad zinu, ka uz mammu varu paļauties ....

Gribētu divus ar mazu vecuma starpību. :)

Jo cilvēki izmisīgi grib savu bērnu, savu turpinājumu, nevis kaut kādu svešo no narkovecākiem vai vēl kaut ko tādu.

Tev ir diezgan greizs priekštats par tiem bērniem ... zini cilvēks par palikt bez aprūpētājiem arī daudzu citu iemeslu dēļ ....

Gribētu divus - māsiņu un brālīti. :)

Vai jums ir svarīgi, lai bērniem (ja vairākiem) būtu maza vecuma starpība vai tāds variants, kad lielākais jau var parūpēties par mazāko?

tāds variants, kad lielākais jau var parūpēties par mazāko?

es negribētu lai manā ģimenē bērniem būtu jārūpējas par bērniem , bērniem ir viņu bērnu štellītes vecākiem vecāku

nekad neesmu sapratusi, kapec vecakajiem berniem butu jaauklejas ar mazaakajiem?
jaa, saprotu, reizi pa reizem jau var pieskatit vai kko palidzet, bet neviss to parversts par ikdienu

Es kā vienīgais bērns ģimenē, kurš pietam auga tikai ar 1 vecāku, gribu lielu ģimeni. Ideālā variantā 4 bērnus (2 dēli un 2 meitas), sliktākajā gadījumā 2 dēlus.

Fb man pareģoja 2 dēlus un 3 meitas. :D Pati vēlos vienu meitiņu vai dvīnītes! (l) Protams, priecāšos arī par puisīti. Galvenais, lai bērniņš/i vesels/i un laimīgs/i!

Maza vecuma starpība, lai, kad paaugās var spēlėties kopā un jaunākajam bėrninjam ir no kā njemt piemēru.
Piemēram, es auklēju puisīti (5g) un meitenīti (2g) tā, kā puisītis jau mācās burtus un ciparus, māsinja jau māk skaitīt līdz 5. Tas tā jauki liekas.

ir viens un vairāk ne es, ne vīrs nevēlamies. Kaut gan agrāk biju domājusi, ka ideāli būtu divi. Tagad otram bērnam galīgi neredzu jēgu.

Ja otrs, tad tikai tad, kad gribēsies/būs īstais laiks. Un nevis tādēļ, lai pirmajam nav garlaicīgi vai vēl trakāk - lai pirmais auklē otro. Piekrītu - bērniem ir bērnība, kas tā jau ir īsa un kārtīgi izbaudāma ;)

nekad neesmu sapratusi, kapec vecakajiem berniem butu jaauklejas ar mazaakajiem?

Manuprāt, tas ir briesmīgi, ja vecākajam bērnam tiek likts rūpēties un pieskatīt mazākos bērnus ikdienā. Nu, ne visi ir bērnu cilvēki, pat ja pats esi bērns. Savā ziņā tiek atņemta bērnība.
Viss jau atkarīgs no tā tur augšā, bet, ja varētu izvēlēties, gribētu bērnus ar mazu vecuma starpību.

Manuprāt, tas ir briesmīgi, ja vecākajam bērnam tiek likts rūpēties un pieskatīt mazākos bērnus ikdienā. Nu, ne visi ir bērnu cilvēki, pat ja pats esi bērns. Savā ziņā tiek atņemta bērnība.

+

Vienmēr esmu vēlējusies divus, ar nelielu vecuma starpību. Toties vīrs 3. Viens jau ir, februārī būs otrs. Trešajam arī nebūtu iebildumu, bet to gan pēc ilgāka laiciņa.