Rūū - slimība vai kaut kādi psihiski traucējumi ir cita kategorija. Es domāju, ka veselam cilvēkam tai nevajadzētu būt normai. Man tā bija, ka dažreiz pēc parastiem strīdiem nāca riktīgi melnie virsū un viņš varēja jebko darīt, lai nomierinātu mani, bet tajā brīdī man bija tik ļoti dziļi p****, es atvainojos, ka, jā, ar laiku vienkārši varēju viena sēdēt citā istabā, kaukt spilvenā un viņš tikmēr gaidīja, kamēr nomierināšos, lai varētu izrunāties. Un es neuzskatu, ka tā vienaldzība bija slikta, jo, atceroties, kāda es biju, es nemaz citus variantus neredzu. Jo man tad varēja teikt jebko, man viss bija vienalga, jo galvā bija tikai kaut kāda viena doma, ka ir tikai tā, kā es esmu iedomājusies.
Un zinot kāda es pati palieku, kad pēc strīda ar mani kāds sāk raudāt.. uhh, man ļoti reti, kad ir žēl. Es pati vēl dusmīgāka palieku..