Laikam labā laikā iepazinos ar savu draugu, bijām tikko vidusskolu pabeiguši studentiņi, nebija viņam tad ne darba, ne naudas, ne mašīnas, nebija man tas arī svarīgi, bet tagad esam jau pietiekami ilgu laiciņu kopā, viss mums ir, gan mīļas attiecības, gan materiālā nodrošinātība, par ko gan rūpējas abas puses. Jā, ok, ja būtu iepazinušies tagad, nevis 18 gadu vecumā, tad varbūt tomēr liktos savādi, ka pietiekami pieaugušam vīrietim nav darba, savas vietiņas, bet nedomāju, ka arī tas varētu nebūt šķērslis, jo esmu no tiem, kas ar prieku pabīda citus izaugsmes virzienā. Protams, ja viņš nav hronisks bezdarbnieks, uzturēt es arī nevienu negribētu. Citādi - katrā sejā ir savs skaistums, katram raksturam ir sava pievilcība, un galu galā, kas der vienam, neder otram, nav tā, ka visām sievietēm misters perfektais būtu viens vienīgs, katrai ir savs, katrai prasības ir citas.