Mācos vēdera apasiņošanas , šausmīgi interesanti, bet tā šodien patīkams nogurums.
Liela uzslava Marīī par vakara beztēmu, atcerējos tik daudz jauku atmiņu :)
Vai tu spēlē kādu mūzikas instrumentu vai zīmē?
-klavieres
Bērnībā man piespieda iet mūzikas skola, jo tā bija no mammas puses paaudžu paudzēs neizlaižama tradīcija.Līdz ar to klavieres pabeidzu pēc vecās sistēmas.
-ģitāra
Vairāk pavilka tolaik draugi, radi. Pretēja māja dzīvoja slavenais Pavītols, pie kura gāju mācīties, beigās tīri labi sanāca.
Bet tagad esmu drizāk uz " Jūs " ar ģitāru, sirdī tuvākas klavieres uz pamatīgu " Tu "
Zīmēt principā nemāku, bet šad tad kaut ko skribelēju. Tīri atslēgt smadzenes, nez kapēc telpiski visu laiku zīmēju kaut ko.
Vai proti krāt naudu vai esi traks/traka uz tērēšanos?
Principā, esmu krājēja. Uzskatu, ka vērtīgāk ir apdomāt savus pirkumus, vai tiešam tas ir nepieciešam un tik ļoti vajadzīgs. Man lielāku baudu sagādā, kāds ilgi krātais sapnis, vai vīzija ,ko esmu vēlējusies realizēt, tapēc esmu dēļ tā plānveidīgi krājusi. Bet, piemīt arī tērēšanas mānija, parasti uznāk tad, ka esmu vēlējusies ar konkrētu sevi iepriecināt vai atalgot, tad neesmu skaitījusi naudu, bet pēc tam ,kādu ilgu laiku neskatījusies konta atlikumu :D
Vai tu varētu iedomāties savu dzivi bez/ar saviem brāļiem/māsām? (Ja ir, tad bez, ja nav,tad ar)
Esmu vienīgais bērns ģimenē, bet par cik Tēvs aprecējas otreiz ar citu burvīgu sievieti, viņas dēlu mūžam uzskatīšu par savu brāli. Principā brāli sev ieguvu 18 gadu vecumā :D.
Kad nebija, tad ļoti no vienas puses gribēju sev brāli/māsu ,jo vienai spēlēties bija nenormāli garlaicīgi un ar sevi burkšķēt monologā, bieži gāju spēlēties arā ar bērniem, lai nebūtu viena.
Tagad , bez brāļa nevarētu iedomāties savu dzīvi, jo viņš ir tik foršs :D, kautrīgs, labsirdīgs un ļoti gudrs. Man viņš ir diezgan dārgs, jo viņš pat ,kad bijām pazīstami tikai trīs mēnešus uzrakstija skolā dzejoli par mani un domrakstu aiz laimes. Es nekad neaizmirsīšu tos vārdus. Tik mīļi, tapēc bez tā frukta nevaru iedomāties savu dzīvi.
Ko tu interesantu atceries no savās agrās bērnības (pieņemsim no 4 gadu vecuma) Pašas pirmās atmiņas.
Spilgtākas atceros laikam nedarbus :D. Bet tā , atceros ,ka man bija tikai 4-5 gadi , tas vecuma posms, aktīvi šiverēju par daudzdzīvokļu māju sētu un tajā laikā bija aktuāla spēle –„Aлим бам бо ” , starp latviešu bērniem, nekad neaizmirsīšu , kaut mani bērni ko līdzīgu piedzīvotu . Es iemācījos tās primitīvās frāzes un sāku aptvert ko viņas nozīme tikai 9 gadu vecumā . Aktuālāka spēlē bērnībā, bez spīdzināšanām un glabiņām.
Nedarbi , iespiedušies atmiņa 4 gadu vecumā. Tētis bieži palika bez savām skūšanas putām. Bieži vien nofenderēju un aizgāju uz toleti ,ar toletspapīru veidoju putu pankūkas un spēlējos kafejnīcās :D. Dārgs prieks. Tad vēl pusi dušas želejas un putu balzāmus izlēju pret vannas istabas flīzēto sienu , kas bija blakus vannai kā siena. Kā ūdentīrīšanas mazā dispičere.
Bērnudārzā , visi mani toreizējie vienaudži ēda vienu un to pašu zobupastu. Ja ,kādam grupiņā viņa parādījās, visi uzmetās Tev par draugiem.”Nu , iedod taču man arī, es Tev esmu arī daudz ko dēeeevis :D ” Nevaru vairs atrast ,kāds viņai bija izskats, bet atceros, ka tā bija vēlāk jau globāla problēma, nebijām vienīgais bērnudārzs, kurš viņu ēda :D :D. Vecāki vēlāk atkoda, ka divu dienu laikā beidzās zobupasta, kas par problēmu un pēc iespējas skābāku pirka . Tā mums bija rituāls, zobupastu ēšana.
Tas tā īsumā.
Vai tu bērnībā biji klusais ,paklausīgais bērns vai palaidnis, hiperaktīvais utt ?
Varēju būt klusa, zīmēt savā nodabā un spēlēties, tajā paša laikā biju riktīga palaidne. Tas laikam ,tapēc ,ka tāda impulsīva rakstura iezīme. Hiperaktīva arī biju, atceros ,ka bieži naktī skatījos multenes, jo nevarēja mani tik ātri nokausēt. Kaut pa dienu biju izskraidījusies par lauku un vēl 20 reizes aizgājusi uz veikalu.
Ko tu parasti visbiežāk pirki skolas bufetē un uz kurām ķermeņa daļām līmēji tetovējumus no košļenēm?
Mm, parasti ,es pat nezinu. Saldējumu turziņās ar lāptiņveida karoti, tie man bija aktuāli.
Tas prieks man izpalika :D :D , man viņi kaut kā nesimpatizēja, vienmēr bija uzraksti (ne pa tēmu) un nesmuki zīmējumi, tāpēc ,ja pirku kožļenes atdevu, kurš viņus gribēja.
Vai , cik gari :D