miranda, es laikam tevi saprotu. Protams, viss ir atkarīgs no tā kāda "līmeņa" vīriešus tu redzi sev blakus (vecums, nodarbošanas un t.t.). Teiksim ja vecums un intereses nosaka to, ka vairāk kontaktējies ar studentiem, kuri, loģiski, nevar atļauties sev daudz bez vecāku palīdzības, tad arī pieņem to, ka tev nesniedz tik daudz. Man pēdējā laikā bija randiņi ar tādiem cilvēkiem, kuriem mašīnas bija, tagad draugam arī ar to viss kārtībā, tādēļ, man visdrīzāk vienkārši būtu grūti, ja būtu tā, kā tu saki. Problēma pat nav tur, ir vai nav mašīna, bet gan tur, ka vīrietim (it īpaši sākumos) ir jārūpējas par to, kā kur tu tiksi, kā jutīsies. Es domāju, ka uz pirmo randiņu, vīrietis varētu paņemt taxi, vai, vismaz, satikt pie mājas un braukt tālāk kopā. :) Pirms sākām dzīvot kopā, draugs dzīvoja 30 km attālumā no manis un katru reizi brauca man pakaļ un veda atpakaļ. Vienreiz pajokoja par autobusu, es teicu, ka netaisos to darīt, ne jau tikai man gribās satikties, viņš arī uzskata, ka tas ir normāli.
Pārāk lielas princeses mūsdienu meitenes ir kļuvušas.
Katra jau pati izvēlas kā justies un uzvesties, man patīk, ka manam draugam tiešam ir attieksme, it kā būtu princese. :) Tas nevienā brīdī nav pārmetums, vienkārši, man šķiet, ja meitene grib tādu attieksmi, tad viņa ir tiesīga izvēlēties sev tādu cilvēku, kuram tas būs pieņemami un neapgrūtinās. :)
547
