Vai jums sāpēja?

Es pat neatceros, kā dabūju, jo man arī ilgi tās potes neviens nepiefiksēja, pēc tam tikai tur pārrakstīja. Tur rakstīts, ka 14 gados jātaisa pote pret difteriju, stingumkrampjiem un tā ir vienīgā pote, kura ik 10 gadus jāatjauno. Līdz ar to katrs var izrēķināt, kad būs nākamā reize :D

es atceros, ka skolas laikaaa veda kko poteet, mosh tad 14 gados kko sapoteeja. :D
vispar man nemaz nav gimenes aarsta.

Palasot to, ka dazha laba no potes uztaisa shausmu staastu, esmu nonaakusi pie secinaajuma, ka kaut kad naakotnee, ja buushu staavoklii, dzemdeejushos sievieshu staastinjus labaak nelasiishu. Pienjemu, ka 90% no tiem ir paarspiileejumi.

Veel mani ir izbriiniijis taads fakts, ka dzemdeejushaas pazinjas, kuras, peec vinju teiktaa, vai mirushas nost no saapeem, shausminaas, kaa es esot vareejusi uztaisiit savu muguras tetoveejumu (daudzu stundu darbs), jo tas tachu noteikti nezheeliigi saapot un tur buutu jaagjiibst nost.

Tas viss mani noved pie secinaajuma, ka lielai daljai ir ljoti zems saapju slieksnis un neadekvaata reakcija dazhaadu proceduuru vai kjirurgjisku manipulaaciju laikaa.

P.S. Taa sasodiitaa pote ir dazhas sekundes un nekas tur nesaap.

O, labi, ka atgādināji. Biju jau aizmirsusi, ka 10 gadi pagājuši! :D

Man nav ne jausmas, kad man tika veikta shaada pote un cik laika jau ir pagaajis. Iipashi neiespringstu uz to... Esmu PSRS laiku beerns, cik atceros - daarzinjaa muus veda poteeties, kur un kaadus ierakstus veica par to - nav ne jausmas. Nekaadu poshu graamatinju savu muuzhu neesmu redzeejusi. Gjimenes aarsts arii n-taas reizes mainiits, veseliibas karte taapat un mamma arii jau vairs neko daudz neatceraas par to visu. Taa nu es arii dziivoju - dziiva un vesela! :D

Bet par poti kaa taadu runaajot - mani arii izbriina, par ko taads uztraukums?... Peedeejo reizi, kad sleepos no "ljaunaas" maasinjas ar shprici, bija skolaa, jaunaakajaas klasees. Veelaak - pote ir mazaakais "ljaunums", saliidzinot ar zobaarstiem, regulaaraam analiizeem (sevishkji no pirksta), dzemdiibaam un tamliidziigaam normaalaam paraadiibaam...

vispar man nemaz nav gimenes aarsta.

Jā, kā tad, tas nav reāli.

Jā, kā tad, tas nav reāli.

Ir gan pavisam reāli un bieži sastopami.

Ui, man sāpēja pēc potes 3 dienas roka, ne pacelt, nekā :D

Tā pote ir pilnīgs štrunts. Ja roka viegla, tad cilvēks pat nejūt. Adatiņa ļoti maziņa, dur muskulī. Nesatraucies.

cik atceros - daarzinjaa muus veda poteeties, kur un kaadus ierakstus veica par to - nav ne jausmas. Nekaadu poshu graamatinju savu muuzhu neesmu redzeejusi.

Man tas pats. Es pat nezināju, ka ir vajadzīga tāda pote un visticamāk to arī netaisīšu. Līdz šim viss ir bijis kārtībā.
Un galu galā adatas mani baida, bez liekas vajadzības neparakstos ne uz potēm, ne asinsnodošanām un visiem brīnumiem, kas saistīts ar adatām.

Peedeejo reizi, kad sleepos no "ljaunaas" maasinjas ar shprici, bija skolaa, jaunaakajaas klasees

Man ir 24 un vēl joprojām baidos no šprices. Neko nevaru sev padarīt. Protams, vairs netaisu bērna histērijas, daru, kas jādara, bet trīcu kā apšu lapa un man tas ir pārdzīvojums liels.

Pēdējo reizi taisīju trakusmērgas potes. Pirms, laikam, 2 gadiem. Nē, paldies. Netaisos iet potēties tāpat vien. Kas to lai zina, kur mana pošu pase. Es savukārt labāk pie zobārsta zem ripām pasēžu kā aizeju potēties. Fuj. Nē. Uzredzēšanos. :D

Es šogad sapotējos atkārtoti. Nekāda vaina..roka sāpēja vairāk kā pēc citām potēm, bet pamatā - pote kā pote.
Šogad mums - man un draugam, un manam brālim, māsiņas pašas zvanīja un teica,ka jānāk sapotēties. Ja jau aicina, tad jāiet!:D

Pamatskolā taisija kkādu poti un no viņas roka bija kā paralizēta. Vēl sportam bija atbrīvojums , ļoti sāpēja roka.. tik aizmirsu kas tā bija par poti !

Tas ta nopietni? Nu sis neadekvatas bailes no sapem? Tas ir dazu sekunzu jautajums, attapties nemaz nepaspesi kad viss jau cauri. Atslabsti, nekadu sapju tur nav.

Nekādu sāpju tur nav...
vienmēr smejos, kad cilvēki pārmet to, ka kādam citam sāp. :D

Ja godiigi, es ari neizprotu ka var tik ljoti baidities, jo man potes neizraisa nekadas emocijas un sapju slieksnis man ljoti augsts. Bet man draudzene dreb kaa lapa un baidaas :D es vnm par vinju smejos

Neatceros .
Tikai atceros, kad vienmēr teica -" Tas nesāpēs

vot sitais ir viss sliktakais ko var pateikt, jo ipasi mazam bernam, jo daktere nevar iznat sapes vai nee, jo katram tas sapju slieksnis ir savadaks un ja tomer sapes tad bus trauma uz visu dzivi un netices vairs ja teiks ka nesapes, to tak var kka savadak pateikt, piem tu jutisi, tas bus atri vai kka ta

Esmu vājprātā,ja ieraugu šprices un adatas, bet šoreiz medmāsiņa mani noķēra nesagatavotu un teica- ā- tev sen nav taisīta šī pote.. Paņēma adatu, čik un gatavs.. Nebija nekas traks.. Roka pēc tam nesāpēja, gar zemi sāpēs nekritu :D

Pašas potes štrunts vien ir, mazliet jūt, kad zāles laiž iekšā, bet man pēc tam parasti sāp tā pošu vieta, bet nu arī tā nav mirstamā vaina.

Taču pēdējo reizi vienā rokā potēju difteriju, otrā ērci, tad sāpēja abas rokas un pirmo nakti un sāniem īsti pagulēt nevarēju. :D

Tikko esmu atnākusi no šīs potes, un nemaz nebija tik traki kā biju iedomājusies. Velti biju satraukusies. Tiešām kā odiņš-čik un gatavs. Un domāju- tas bija viss?? Tiešām??

Tikai daktere izturējās kā pret mazu bērnu, teica visādas liekas piezīmes, komplimentiņus, ka smuka jaciņa un tādus niekus. Sajutos tā nedaudz neomulīgi.