Jau kādu laiku tad man mētājās pa galvu un dīvainā kārtā to visai nopietni apsveru :) 21.gadsimts un tā, un galu galā mīlu no visas sirds. Tikai nezinu gan kā to viņš uztvertu, vai neapvainotos un vai nejustos kaut kā ne tā, nu tomēr pasaulē pierasts, ka vīrietis to dara.
Kādas ir jūsu domas? Jā/nē?
Noteikti nē! Varbūt esmu vecmodīga, bet man ir savs priekštats par bildināšanu. Vispār es gribētu, lai puisis lūdz atļauju maniem vecākiem pirms mani bildina:)
Es tiešām vēlos to darīt, bet uztraucos, ko viņš padomās, tāpēc bremzēju joprojām.
Vienkārši padomājiet, ka nu jau sievietes pašas aicina uz randiņiem un sevi nodrošina un ir patstāvīgas, bet precības kaut kā joprojām ir vīrieša pienākums ar visu mūsu patstāvību.
Godīgi sakot nezinu, es jau laikam pievienojos tām kuras " NĒ" jo tas taču reāli ir vīrieša uzdevums : bildināt, ja viņam tā sieviete ir svarīga, un pēc tam aprecēt! :D
Nē, kāpēc, nav teikts, ka es to patiešām izdarīšu, vienkārši gribēju izprast arī to otru pusi un mēģināt aptuveni saprast kā to uztvertu viņš. Tagad gan saprotu, ka tas laikam būtu visai drosmīgs gājiens no manas puses, bet nu šo domu noteikti pavisam neatmetīšu :)
Bet vai tad viņa reakciju nevar paredzēt pēc jūsu pašreizējām attiecībām? Ja tu redzi, ka viņam nav iebildumu pret to, ka uzņemies iniciatīvu tur, kur tradicionāli vīrietim to būtu jāuzņemas (nu, piemēram, randiņu izmaksas ir uz taviem pleciem vai rēķinus apmaksā tu), ja redzi, ka viņš tāds neizlēmīgāks utt., tad gan jau viņš priecātos par tavu bildinājumu.
Es piekristu, ja sieviete apmaksātu visus kāzu izdevumus un laulību laikā uzturētu mani, piekoptu sānsoļus jo es gribu saglabāt savu neatkarību, bet no nodrošinātas dzīves neatteikšos.
Varbūt.
Sarunas laikā izteikts piedāvājums attiecības noformēt oficiāli liekas pilnīgi pieņemami no sievietes puses.
Rīkot vakaru ar šampanieti un rožu ziedlapiņu vannu, lai viņu bildinātu vai vēl trakāk- sarīkot publisko bildinājumu, noteikti, ka nē! Bet man tādas salkanības nepatīk arī, ja vīriešu rīkotas.
Mums vienreiz aizgāja saruna par to, ka sieviete bildina un viņš bija kategorsiki pret, tāpāt kā es. Tāpēc es to nekad nedarītu. Tomēr ir patīkami, ka vīrietis ieliek izdomu un parāda to, ka viņam tā sieviete ir svarīga un ka tieši viņu viņš ir izvēlējies kā savējo.
Nu kaa Tu domaaji to bildinaashanu? Tu vari pajautaat vinja domas par attieciibu oficiaalu noformeeshanu tuvaakajaa naakotnee, uz celjiem krist ar rozi zobos it kaa nevajadzeetu.
Nekādā gadījumā to nedarītu!
Pievienojos jau izskanējušam viedoklim, ka viņam varbūt ir iemesls, kāpēc viņš ar kāzām nesteidzas. Ja ir kādreiz par to runājis un kāzas gluži nenoliedz, varbūt pagaidām nevēlas spert tik nopietnu soli?! Ja man tik izmisīgi vēlētos precēties, es mēģinātu tā starp citu parunāt, varbūt pieminēt, ka nesen kāda no paziņām ir bildināta un tad paskatīties kā viņš reaģē.
Es īpaši neplānoju vēl, tas man bija tīri idejas līmenī, bet nu cik tālu es tiku tur nebija ceļos mešānās ar rozi zobos. Tā jauki kaut kur pastaigas laikā apsēdināt uz soliņa, pastāstīt cik ļoti mīlu viņu un vai viņš mani precētu kaut kā tā, tikai varbūt nedaudz vairāk tā teksta tur būtu.
Ja es būtu vīrietis, es justos.. hmm, pat nezinu, kā lai to paskaidro. Man nebūtu līdz galam tā sajūta, ka tiešām gribu pavadīt ar Tevi visu dzīvi, jo, ja jau pats to nedara, tātad, kaut kas attur, nav tam gatavs, vēl izvērtē situāciju.