Citēšu tikai vienu, pasaules līmeņa autoritāri tieši šajā jomā – mums visiem zināmo – akadēmiķi Viktoru Kalnbērzu. Viņš ir ārsts, ķirurgs, visā pasaulē slavens operāciju lielmeistars, vairāku valstu zinātņu akadēmiju akadēmiķis bijis 9. Saeimas deputāts, Saeimas Cilvēktiesību komisijas loceklis, bijis arī Rīgas Domes deputāts.
Lūk, fragments no viņa nesenās intervijas žurnālā KABINETS:
Žurnālists jautā: – Šo jūsu minēto un daudzu citu novēroto faktu izgaismojumā tagad dienas kārtībā tomēr ir jautājums – vai homoseksuālisms ir slimība, vai tomēr izsmalcināta izvirtība? Ko jūs kā ārsts, kā akadēmiķis par to varat teikt?
Kalnbērzs: – … kā ārsts šo parādību es tomēr neuzdrošināšos nosaukt par normu.
Žurnālists: – Tad jautāšu savādāk. Esmu runājis ar dažādu jomu mediķiem, kuri privātā sarunā atklāti pasaka – nu tā taču ir slimība, nav divu domu. Bet tad, kad aicinu to apliecināt publiski, tad visi kā viens novēršas un atsakās. Kāpēc, jūsuprāt, tā?
Kalnbērzs: – „Skaidrs ir tas, ka faktiski ir pat bīstami homoseksuālismu atzīt kā normu. Piemēram, tāda it kā blakus lieta kā demogrāfija. Ja visi pieņemsim, ka homoseksuālisms ir norma, tad nebūs tālu tas mirklis, kad vairs nebūs neviena, kas radīs bērnus. Un ja būs arī tā, ka homoseksuālas ģimenes varēs adoptēt bērnus, un tie jau kopš bērnības redzēs tikai tādas attiecības, tad cilvēcei neizbēgami draud izmiršana. Tas ir fakts.“
Akadēmiķis turpina: – „Kāpēc ārsti neņem rokā karogu un neiet kaut ko sludināt? Tad, kad es 6. Saeimā centos kaut kādā veidā nomierināt tās homoseksuālistu delegācijas, man arī nekavējoties sāka piešūt dažādas birkas. Man sauca – jūs esat pret cilvēktiesībām, gribat ierobežot mūsu tiesības un tamlīdzīgi. Mani atkal lamāja visdiktākajiem vārdiem.
Manuprāt, šodien izveidojusies tāda politiskā situācija: ja kāds no maniem kolēģiem atklāti pateiks, ka homoseksuālisms tomēr ir anormālība un… patoloģija, tad uzreiz iegūs zīmogu, ka viņš ir cilvēks, kurš ir pret cilvēktiesībām.“
Žurnālists: – Cilvēktiesības taču ir politisks jēdziens, un tas apliecina tikai to, ka būtībā homoseksuāļu prasības ir tikai un vienīgi politiskas manipulācijas.
Kalnbērzs:- „Jā, tās ir manipulācijas.“
Nu ko? Saprotu – mums visiem, loģiski domājošiem cilvēkiem, nevar būt divu domu – šāds dzīves veids ir bīstams mūsu sabiedrībai, un tā ir perversija. Tādēļ arī Rīgas domei ir jāatrod drosme, lai nepieļautu praidu kā sabiedrībai bīstamu Bet politiķiem, un visiem mums ir vienkārši jāizšķiras: kam tad ticam – vai lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (kas par buķeti!!) un viņu draugu apvienībai „Mozaīka” un viņu savervēto žurnālistu demagoģijai, vai augtstākās kvalifikācijas ārstiem – profesionāļiem un veselam saprātam?