beidz, es paliku slimīgi greizsirdīga pēc tā, kā pieķēru, ka mans puisis ir gājis intim.lv ar ko attaisnojās, ka intereses pēc to darija.
tagad neuzticība ir visu laiku, tik ir otrādāk, es braucu uz Rīgu mācīties, un nespēju sevi savaldīt, prasu ko dara, okšķerēju pa telefonu, rakājos ik reiz, kad satiku. viņš bija apsolijis, ka tā vairs nedarīs un ja kaut kas interesēs tad ar mani kopā tikai, ilgi rakājos, mēnešiem, līdz sapratu, ka pagaidi, mēnešiem ilgi, man liekas, ka pat puss gads bija pagājis, kad es neko nebiju uzķērusi, neko, tad norimos.
tagad ir tā, ka uznāk lēkmes, ka greizsirdība ir vienkārši stulbāka, par stulbu, ka ne ko tādu nebūtu viņš izdarijis, bet es sāku bļaut, arī pagāja laiks, līdz sapratu, ka patiesībā, jo vairāk es vaktēju, dusmojos un galvā izdomāju 100000 stulbu ideju, jo lielāka iespēja, ka kaut kas arī tāds notiks, jo es viņu burtiski ēdu ar to, ka nu ja tev jau cita gan jau patiiik utt, bet sapratu, ja es cilvēkam sākšu teikt to visu laiku, viņš pa ties atradīs citu, drīz jau būs pagājuši vairāki mēneši, kad esmu nokotrolējusi pati sevi un māku apstāties laikus, bija grūti un man prieks, ka viņš mainijās un nepameta mani, kad es biju tā trakā greizsirdīgā :D
bet nu, es ieteiktu tev nedaudz piebremzēt, jo ne visiem būs tik labi kā man, jo pa lielam mans draugs man palidzeja atvert acis arii ar to, ka man paraadiija cik es traka biju, un pec taa visa, vins pieradija, ka mil mani, un nekur nemuks no manis, ka tas bija tikai muļķīgs atgadiijums, kas lika manai sirsniņai uztraukties, tagad mums viss ir labi, reize, es padusmojos bet ne ilgi.
taa kaa, ceru, ka nedariisi visu tik ilgi, kaa es, jo var beigties beediigi. :(
65
