Tolerance ir ļoti apšaubāms jēdziens, jo principā tā definīcija ir - vēlme akceptēt, pieņemt tādus viedokļus un domas, kas atšķiras no Tavējām. Diemžēl visi pašpasludinātie tolerances pārpilnie cilvēki ļoti uzkrītoši ir toleranti tikai pret tām domām un idejām, kas sakrīt ar viņu pašu pārliecību, absolūti noliekot pretējā pārliecībā esošos. Sanāk tāda ļoti izteikta dubultmorāle un liekulība. Un, ja man kas tiešām riebjas un nesimpatizē, tad tā ir dubultmorāle un liekulība. Tāpēc sevi es nekad nesaukšu par tolerantu, priekš kam? Es neuzskatu homoseksuāļus par necilvēkiem un dabas kļūdām, to pašu Rinkeviču cienīju kā politiķi pirms tam, un cienīšu arī turpmāk, jo man ir vienalga, ko kurš dara savā gultā. Bet es noteikti esmu pret šo seksuālo izglītošanu bērnudārzos, jo neuzskatu to par nepieciešamu. Kārlis nav Karlīna un nebūs, puikas ir puikas, meitenes ir meitenes, nevis dzimums X. Mamma ir mamma, tētis ir tētis, nevis Vecāks 1 un Vecāks 2 (WTF?), lai neaizvainotu kāda jūtas.
Lai man pašai nepārmestu dubultmorāli, informēju, ka man ir vienalga, kuras slavenības ar kurām guļ, Rihannas un Mailijas Sairusas neklausos, visādus stulbus šovus neskatos - man dzīvē pietiek daudz citu interesantu nodarbju un lietu, kurām pievērsties.