Uzvārds.

Es paturētu savu uzvārdu + ņemtu klāt drauga uzvārdu, jo man vienkārši pārāk mīļš ir mans uzvārds, lai gan saistīts ar daudz negācijām, tas tomēr ir manis daļa.

Manam uzvārdam ir interesanta un raiba vēsture, kā arī tas ir viens no retākajiem uzvārdiem. Ja es precēšos es 101% zinu ka ņemšu dubultuzvārdu, jo es nevēlos zaudēt savu veco labo uzvārdu pie kā es esmu pieradusi.

Es šobrīd nezinu kā darīt.Mans uzvārds ir ļoti rets un izskatās, ka mūsu paaudze ir pēdējā ar šādu uzvārdu. :(
Es noteikti gribu pāriet vīra uzvārdā, jo man tas liekas tikai pašsaprotami, bet tikpat ļoti es negribu škirties no sava uzvārda. Piekabināt otru uzvārdu būtu ļoti stulbi. Ehhh...

Patureetu gan savu gan pienemtu viira uzvardu.
kaa saka,ka ja pienem viira uzvaardu taa mainaas arii dala dziives un kaut kas atnaak no vinu dzimtas puses. Iespeejams maanticiiba,bet pa lielam ticu.

Man būtu ļoti žēl mainīt savu uzvārdu, patīk, ka cilvēki, pirmo reizi dzirdot, nevar ne pareizi uzrakstīt, ne izrunāt, gandrīz vienmēr pārjautā :D

Man arī ir ticis viens no retajiem uzvārdiem(Latvijā šķiet, ka tikai 3 pavisam esam). Vīra uzvārdā nepāriešu, caur defisi būs baigais penteris jāraksta. Līdzības dēļ atliek vien meklēt precinieku poli vai leiti :D Ar galotnes maiņu vēl varētu samierināties..

Pārgāju vīra uzvārdā, jo manā skatījumā tā ir diezgan loģiska rīcība. Izņēmums varētu būt tikai tajos gadījumos, kad vīra uzvārds liekas ļoti nepieņemams.

Salikto uzvārdu negribēju un tādu ideju īsti nemaz necentos apsvērt, pieņēmu vīra uzvārdu :)

Kad precēšos pāriešu vīra uzvārdā, bet man labāk patīk savējais :D

Manā dzimtā puišu, kas turpinātu nest mūsu uzvārdu nav. Esmu vienmēr domājusi, ka gribētu paturēt savu uzvārdu, jo aiz svītriņas likt nevaru, jo neskanētu labi.

Lizete māsīcas vīrs, kuram bija kas līdzīgs Mordopļutovam, pieņēma sievas uzvārdu. Vēl jo vairāk, ka bez viņas nebija vairs neviena dzimtas turpinātāja. Savā ziņā es priecīga, ka mātes meitas uzvārds turpina dzīvot.

Ja sieva ir Liepa, bet vīrs - Mordopļutovs, tad kāda lai motivācija sievai būtu pāriet vīra uzvardā?

Zinu dzīvē tādu gadījumu, ne Liepa un Mordopļutovs, bet līdzīgi!! Sievai bija ne tik populārs kā Liepa, bet ļoti skaists, nedaudz ar aristokrātisku piesitienu vācu izcelsmes uzvārds. Vīrs gruzīns vai kaut kas tamlīdzīgs, uzvārds aptuveni Mhevjsturenlmadze (nu aptuveni šāds burtu savirknējums). Bet redz viņu tautai tā ir tradīcija, ka sievai obligāti jāpāriet vīra uzvārdā. Bez variantiem. Tagad dzīvo LV ar šādu neizrunājamu uzvārdu!!!

Nikoll, vienalga par bērniem - galvenais, lai vecis neiet stūrī piņņāt par necieņu, tāpēc visai ģimenei jābūt Mordopļutoviem.

Neesam vēl precēties sataisījušies, taču zinu, ka draugs ir manu uzvārdu iekārojis. Uzvārds populārs, latvisks, vienkāršs un skaists, lai gan arī viņam nav tas sliktākais. Nav tā, ka nebūtu labskanīgs, vai kaut ko nozīmētu, bet mans ir smukāks :D

Ja sieva ir Liepa, bet vīrs - Mordopļutovs, tad kāda lai motivācija sievai būtu pāriet vīra uzvardā? Un dot šādu uzvārdu arī bērniem, lai par viņiem skolā ņirgātos? It īpaši, ja viņi grib dzīvot Latvijā un audzināt bērnus latviskā garā (nesmukais uzvārds uzreiz nenozīmē, ka vīrs nav latvietis, daudzi ir dzimuši jauktās laulībās vai mantojuši uzvārdu no senseniem senčiem).

Pašlaik domāju, ka uzvārdu pilnībā nemainītu, gribētu dubultuzvārdu, caur defisi. Tomēr viss jau vēl var mainīties... :)

Man ļoti labi saskan vārds un uzvārds, tā ka negribētos pat nekad mainīt :D Bet, nu, varbūt mainīšu vai likšu klāt otru caur svītriņu.

Šī, man precoties, būs īsta dilemma, jo šajā ziņā esmu diezgan konservatīva un gribētu pieņemt vīra uzvārdu, bet, ai, cik žēl būtu šķirties no sava, jo Latvijā mūsu ģimene ir vienīgā ar šādu uzvārdu, un, ja, brālim nepiedzims dēls, arī dzimtas turpinājuma nebūs..
Ai, man diezgan sāpīga tēma.

++

*noraktu

Pārietu vīra uzvārdā. Man manējais nekad nav paticis, bet draugam ir tik skaists un ne visai populārs uzvārds Latvijā, ka būtu grēks nepieņemt.

Plus vēl viņa ģimene mani norkatu, ja bērniem izdomātu likt savu uzvārdu :D