Par citām vienalga, bet pati no sava uzvārda atteikties nedomāju. Tas būtu kā atteikties no daļas sevis un es to nedarīšu. Pieņemšu drauga uzvārdu klāt un man būs dubultais. Problēmu neredzu.
Paņēmu vīra uzvārdu. Savu pat negribēju saglabāt, jo tas bija saistīts ar meža dzīvnieku :D Man ļoti nepatīk dzīvnieciski uzvārdi :D
Vīram ir ļoti foršs uzvārds, kas cēlies no vācu valodas. Ar šo uzvārdu jūtos daudz labāk un skan daudz labāk. Tāka man daudz nebija jādomā :)
Neviennozīmīga.
Uzvārda maiņa ir skaists, jauns sākums, bet ...
jo vecāki precās, jo grūtāk nomainīt uzvārdu - kā ne kā pusdzīve nodzīvota ar savu uzvārdu. Pierasts un sarežģīti nomainīt un žēl, ka LR nav tradīcija pasē tomēr saglabāt arī meitas uzvārdu, lai nav jāstaipa laulība sapliecība.
Man ir pārdomas par šo jautājumu. Man ir skaists un ļoti rets uzvārds, no kura būtu ļoti grūti šķirties. Draugam arī ir skaists, salīdzinoši rets uzvārds. Bet izmantot salikto uzvārdu pagari - manā uzvārdā vien ir vairāk kā 10 burti, otrs tikpat garš...
Draugam jau sen esmu pateikusi, ka no sava uzvārda negribētu šķirties, draudzene teica, ka tas man ellīgi labi piestāvot. Tas ir rets un skanīgs! :)
Bet tā jau ir katra cilvēka brīva izvēle! :)
Es ienīdu savu veco uzvārdu, patiesībā, tas nemaz nebija mana tēva uzvārds, tā kā piedzimu kā ārlaulības bērns esošajā laulībā, automātiski tiku pie tā uzvārda, kāds visiem ģimenē....Bet īstā tēva uzvārd būtu vēl pretīgāks :d jāsaka gan, ka abi latviski uzvārdi.Kad precējos, mainīju uz vīra uzvārdu, man liekas ļoti labskanīgs, patīk jaunā identitāte :)Bet jāsaka, ka tad, kad jānosauc jaunais uzvārds, mazliet nepierasti vēl.
Domāju, ka nemainīšu un nekādas svītriņas arī nelikšu. Esmu pārāk veca, lai mainītu uzvārdu. Man tas liekas nevajadzīgi.
Tāpat gribētu, lai bērniem (ja man tālā nākotnē tādi būs) būtu mans uzvārds. Ja vīram būs nesmuks uzvārds vai kāds latviešu populārais, tad pierunāšu pāriet manā. Man ir rets un smuks :D
Es pieņēmu vīra uzvārdu. Savs uzvārds man nepatika, jau sen biju gatava to mainīt.un Gangsteram nav taisnība. Dzimtsrakstu nodaļā ir japarakstās ar jauno uzvārdu! Atceros to ļoti skaidri, jo uztraukumā uztaisīju neveiklu pauzi, jo aizmirsu kādu izdomāju savu jauno parakstu :D
Šogad precējāmies un es pārgāju vīra uzvārdā. Darīju to labprāt un ilgi nenācās pie šī jautājuma piedomāt. Mums abiem tādi skanīgi uzvārdi, tādēļ īpaši nepārdzīvoju par to, ka uzvārds jāmaina. Sarežģījumu arī nebija nekādi - pase bija gatava 3 dienās, vadītāja apliecība 20 min laikā.
Nesaprotu cilvēkus, kas vēlas paturēt savu un vēl pieņemt laulātā uzvārdu un tad rakstīt garu garos penterus. Un ja vecāki vēl ielikuši 2 vārdus, tad vsp 4 vārdi jāraksta;D
Vienīgais iemesls kādēļ atteiktos pāriet vīra uzvārdā - ja tas būtu tāds, kura dēļ bērnus varētu skolā izsmiet - bet šādā gadījumā pieļauju, ka arī vīrs vēlētos pats pārnākt manā uzvārdā.
Mēs laulājāmies baznīcā un mācītājs vēl pirms ceremonijas atgādināja, ka jāparakstās ar veco uzvārdu, jo tajā mirklī man vēl bija pase ar veco uzvārdu un līdz ar to arī parakstam vajadzēja būt iepriekšējam. Arī Laulību apliecībā tiek rakstīts vecais uzvārds un tad pieminēts, ka pēc laulību noslēgšanas uzvārds tiks mainīts uz jauno.
Nespētu nomainīt savu uzvārdu.Ļoti patīk kā skan kopā ar vārdu un laikam jau drauga uzvārds īsti nepatīk.Caur svītru kabināt-baigi gari būtu.Tad nu neprecēsimies,jo manu uzvārdu viņš neņems,palikt savā neļaus,bet viņa es neņemšu :D Iztiksim,kāda gan tam vispār nozīme
102
