Man "bumba" ceļā trāpījusies vienreiz. Vairs neatceros, uz ko tieši braucu, bet zinu, ka tas bija kaut kas man tobrīd svarīgs, darbs, intervija vai randiņš, nudien vairs neatceros, bet priecīga par šādu iznākumu nebiju. Toreiz paliku vilcienā gaidot, mums arī nebija nekādas informācijas par to, kas notiek, ne no koduktoriem, ne vadītājiem, nekā. Tas gan man nav saprotams. Londonā metro, ja gadās 30 sekundes pastāvēt pie sarkanā luksafora uzreiz ir paziņojums "atvainojiet, tūlīt brauksim" bet te - nekā. Varētu pateikt - "atvainojiet, bet tehnisku iemeslu dēļ, esam iesprūduši uz 30 minūtēm" un cilvēki var lemt - kāpt ārā un meklēt autobusu vai gaidīt. Citādi neziņā tā arī paliec sēžot ar domu "a ja nu pēc minūtes sāks braukt"?
Man kā pasažierim jā, it kā sīkums, bet tie, kas strādā Origo? Un tie, kas zvanās? Tas nav viens cilvēks, tie ir vairāki, kas viens no otra saskatās, tāpēc jau zvana arvien vairāk un vairāk.