Man ir paziņas, bet ne draugi. Vārds "draugi" bieži vien uzliek sava veida cerības, kurām pastāv risks neattaisnoties. Tāpēc man ir darba kolēģi, paziņas, radinieki, otra pusīte (ja ir), bet ne draugi. Tā ir vieglāk. Varu uzklausīt, dot padomu, izklaidēties kopā. Ne vienmēr tas cilvēks, kuru dēvē par draugu-tevi dēvē par draugu. Agrāk tiešām ļoti domāju, lai maniem draugiem būtu labi, bet viss mainījās, kad notika nelaime un protams blakus (un paldies Dievam) bija tikai radinieki. Īsāk sakot, man pats sāpīgākais ir bijis tas, ka nesaņēmu to atdevi, kuru sniedzu pati, tāpēc iepriekš uzrakstīju, ka "ne vienmēr tas cilvēks, kuru dēvē par draugu-tevi dēvē par draugu". Man vārds maita asociocējas vairāk ar izmantotāju, bet dzelzs lēdija vairāk ar cilvēku, kurš sevi mēģina pasargāt no vilšanās. Kā Lauris Reiniks dzied "ņem to visu vieglāk", neieciklējies, ar ko būs labas attiecības, būs, bet dari tā, lai vēlāk nebūtu žēl, ja cilvēks pagriezīs muguru, jo par citu galvot ir neiespējami. :)