Strādāju jau vidusskolas laikā, bet tieši pēc vidusskolas pirmais darbs bija apģērbu veikalā pa vasaru, kad bija izpārdošana - trakākais laiks, burtiski nervi bija uzvilkti katru dienu. Darbs nepatika, visu dienu uz kājām, garas maiņas, īsi pārtraukumi, pa kādam stulbam un riebīgam klientam katru dienu.. Bet iemācījos vairāk pastāvēt par sevi, jo viena kolēģe, kurai bija ļoti labas attiecības ar priekšnieci, pret visiem pārējiem izturējās kā maita, kā arī sapratu, cik liels darbs ir jāiegulda, lai uzturētu kārtību, jo cilvēki var uztaisīt jucekli burtiski 5min laikā, tāpēc staigājot pa veikaliem, piemēram, neceļu augšā salocītas drēbes, ja man tās tiešām neinteresē.