Es nezinu kas man pēdēja laika uznācis. Visu laiku ar kaut ko esmu neapmierināta, viss kaitina, nekas nepatīk. Nokaitina sīkumi, cilvēki vienkārši tracina. Un bieži vien sanāk kādam pateikt kaut ko asāku, it kā ir par ko, taču tajā pašā laikā normāli cilvēki tam tik lielu uzmanību nepievērstu. Kaitina ka cilvēki sabiedriskajā pieskaras, kaitina tas ka kāds neliek mierā un runā par bezjēdzīgām lietām, vnk, viss kaitina. Nu cmon, pašai tas neliekas normāli, bet nevaru neko darīt. Galvenais, ka tā vietā, lai to visu laistu garām vai pabesītos un nomierinātos es iekšā turpinu vārīties. Un tā nav rudens depresija vai kas tāds, nezinu kas man ir.
Nezinu kāda ir diskusijas jēga, izlādēties vai varbūt dzirdēt kā jūs padarāt sev laimīgas un mīļas? :D un nebraucat citiem virsū par sīkumiem.
148
