Sveikas!
Šodien atkal jūtos pacilāti. Pēdējā laikā skatos spogulī un priecājos par atspulgu, kaut ko daru un priecājos par sevi. Šķiet, ka esmu tik ļoti iemīlējusi šo personu, ka tas jau iet par traku. Reizēm bija tā, ka vienu nedēļu uznāk melnie un viss nepatīk, bet sen nekā tāda nav bijis. Lai vai kā, bet sajūta tomēr ir lieliska, taču pašai šis viss šķiet tik nepierasti un neparasti. :)
Draudzenes kritizē citas sievietes, izsaka viedokļus, ka viņas arī gribētu būt tādas un šitādas, reizēm pat ko noskauž, bet es tik klusiņām stāvu, jo apziņa, ka man viss ir, mani nepamet.
Saprotu, ka noteikti izklausās iedomīgi un pašpārliecināti, bet man vajadzēja ar to padalīties, jo nevienam citam šo sajūsmu nevaru izstāstīt.