Pāris gadi pēc vidusskolas.. tad bija treknie gadi... ēdu tikai kafeinīcās un restorānos, ar savu pārdevējas algu atļāvos uzturēt mašīnu un ballēties uz nebēdu, kā arī pirkt jaunas drēbes utt. Bezrūpība īsāk sakot.... :D
Tagad teorētiski ir tas pats un vēl vairāk, taču pa visu bija krīze kad tas viss nebija un šobrīd ir sajūta, ka tās lietas nāk, bet nenāk tik viegli un vienkārši, ir jāpacīnās par to...