Man bija Roan Marita, ļoti patika, klasiska izskata, par smagumu grūti spriest- man likās viegli, citiem-ka nav gluži baigi smagie, bet arī ne tie vieglākie...Riteņi nebija grozāmi, bet otrie-pastaigu rati bija ar grozāmiem riteņiem un teikšu kā ir- tie, kuri nerotē, man patika labāk, tad tāda stabilāka braukšana, tikt tāpat visur var, nekad neradās doma "žēl ka maniem nav rotējošie riteņi". Īpaši labi tas bija ziemā, kad sniegs, dubļi-stabila, ērta stumšana-lieli, pumpējami riteņi, kas tiek visur-caur smiltīm, pa mežu utt. Man tiešām Roan Marita tobrīd bija izsapņotie bērna rati-gan vizuāli, gan funkciju ziņā. Vēlviens liels pluss ir liela kulba-pat tad, kad bērns vairs nebija pavisam mazs, vēl pie kājām bija vieta segām un manai rokassomiņai. Vienīgais mīnuss- ne pārāk pievilcīga sporta daļa- diezgan jocīgi izskatījās, īpaši, ja kāju pārsegs noņemts. Bet tas man netraucēja, jo sporta daļu lietoju diezgan neilgu laiku-diezgan ilgi kulbu un tad jau drīz pirku pastaigu ratus.