Darbadevēji,kas uzskata,ka darbiniekm savas dzīves noteikti nav

Harmony tā notiek daudz kur...Par to daudz un dikti var diskutēt, bet labāk jau nepaliks. Esi tu darba devējam vergs un viņš to arī izmanto savā labā!

Pacietību un izturību!!!

Ehh...tā jau viņš ir.Paldies Dievam tajā janvārī sākšu iet un ķīmijas un bioloģijas sagatavošanās kursiem,kas vēlāk novedīs pie bioloģijas eksāmena pārkārtošanas un tad jau septembrī varēšu veiksmīgi uzsākt 6 gadus ilgas studijas,kur neviens man nezvanīs brīvdienas rītā un nepaziņos,ka man nākošajā brīvdienas rītā septiņos jābūt darbā :D Šobrīd šķiet kā paradīze,6 gadi,kuros jāstrādā sevis,ne kāda cita dēļ.

Jāpiekrīt, daudzi darba devēji un klienti bieži vien par citiem nedomā. Tā kā pašlaik esmu pāsnodarbinātā, pa pāris gadiem esmu atskatījusies uz visādiem brīnumiem. Ir bijis, ka cilvēks palūdz man aizsūtīt rēķinu par padarīto darbu firmai X, kurai vispār nav ne jausmas par kādu darbu ir runa un kas es vispār esmu. Citreiz nākas mēnesi diendienā lūgt, lai izmaksā algu. Daudzi klienti nespēj noformulēt kad viņi vēlas saņemt izpildīto darbu. Citi zvana un atsūta darbu vēlu vakarā, kā arī zvana agri no rīta, lai ierosinātu veikt kaut kādas korekcijas vai papildināt darbu par vienu - diviem teikumiem. Daži ieskaita samaksu par darbu, kad viņi to uzskata par vajadzīgu, kā arī noapaļlo summu (gan uz augšu, gan uz leju).

Saprotu, ka šādas un citas lietas no darba devēju puses var uzkrist uz nerviem. Atliek vien sakost zobus un pabrīnīties par cilvēku darba kultūru. Turies!

Vispār, kā prasa, tā atbild. Ja man pieklājīgi palūdz, vai es esmu brīva, vai varu izbrīvēt un atnākt uz darbu, es piekrītu, ja vien man tiešām nav kaut kas tāds, nu supersvarīgs. Gadās taču, ka kolēģi saslimst, vai virtuvē, ja uznāk negaidīta rezervācija, vajag vēl vienu cilvēku, citādi būs nenormālākā zapara.
Tomēr pirms sūdzēties atceries, ka Tev vienmēr ir opcija pateikt "nē". Tikai daudzi, diemžēl, to nemaz neprot izmantot.

Paldies.Vismz vairs nejūtos čīkstule.Citādi man te ome mēģina iestāstīt,ka tas viss esot normāli,nav ko sūdzēties.

Man netika piedāvāta opcija teikt "nē".Skanēja tieši un skaidri- tev rīt septiņos ir jābūt darbā. Ja es strādātu ilgāk es varbūt arī riskētu pateikt to nē,bet man šobrīd ļoti ir vajadzīga nauda,negribējās riskēt palikt bez darba.Galu galā,nav jau gadiem jāstrādā,tikai 3 mēneši,pat mazāk,kursi sāksies 17. janvārī,reāli 2,5 mēneši tikai tur jānomoka kaut kā.

Nu tad ej uz darbu rīt un saki priekšniekam, ka Tev tā vietā vajag brīvu citā diena, jo Tev bija ieplānots tas un tas (vienalga kas), Tev tas ir svarīgi un Tu par savu pretimnākšanu gribētu saņemt to pašu atpakaļ. Nevajag ļaut sev kāpt uz galvas, tomēr tas jādara gudri ;)

Tāds arī ir plāns :) Jo man ļoti vajadzētu brīvu 6. decembri,būs gana daudz laika izdomāt,ko un kā sabīdīt,lai es dabūtu to dienu brīvu.

O jā, šito modi es labi zinu. Bija man tādi iepriekšējie priekšnieki un kolēģe. Visiem bija vienalga, vai man kaut kas ir ieplānots vai nē, jo redz otra pasaka, ka nevar ierasties savā darba dienā, tad nu man bija jāiet. Un beigās vēl uzdrošinājas man pārmest, ka darbam ir jābūt sirdslietai un mana atbilde uz jautājumu, kā man patīk te strādāt - nu darbs kā darbs,kur nopelnīt, nebija pareiza.

Vēl joprojām nesaprotu, vai cilvēki tiešām domā,ka stāvēt aiz kases ir kāda sirdslieta?