Nu sāksim ar to, ka ne visas pieņemas svarā pa 20 kg. Man bija knapi 16, bet pēdējie 3-4 kg bija dēļ tūskas, jo bija traki karsta vasara un vēl pati vainīga, ka ēdu daudz arbūzus un biezpienu ar cukuru + ogas. Lai arī vēders man bija liels pēdējos 2 mēnešos, no muguras nebija redzams pat dienā, kad braucu dzemdēt. Svars, personīgi man, diezgan proporcionāli izvietojās uz ciskām, krūtīm, dibena un vaigiem. Nu, loģiski, neskaitot vēderu. 2 dienas pēc tam, kad tikām mājās no slimnīcas, es jau varēju uzvilkt savas drēbes, vienīgi vēderam bija riepa, tā traucēja normāli aizpogāt bikses. Vēl pēc 2 nedēļām mans svars jau bija normā. Uz bērna mēnesi tie, kas nezināja, ka man piedzimis bērns, nemaz nesaprastu, ja neredzētu mani ar ratiem. Un es speciāli nevingroju un vispār neko nedarīju tik ātri. Tā kā, nevajag sevi noskaņot uzreiz uz ko sliktu, ja viss rādās tikai tik skumji, tad nav vēl tavs laiks pienācis, manuprāt.