Vīrieša profesijas prestižs

Tak sapņotājas, jaunības maskimālisms. :D kad krutais meneģeris izhujāris, uztaisīs sīko un pasūtīs, tad priecāsies par to pašu palīgstrādnieku. tvīks un sarks un teiks sīkajam sūdam ka šis ir tavs jaunais tētis. :D

Zinu virieti,kurs nostradaja kluba lidz 27 par barmeni, tgd ir savs uznemums,pelnoss.

Vienkārši mēģinu iztēloties, kā man būtu iet uz tādiem pasākumiem kopā ar viņu. Piemēram, mani iepriekšējie vīrieši ir bijuši no uzņēmēju vides.

Viņam uz pieres rakstīta profesija? Ja čalis ir inteliģents, zinošs par dažādām tēmām, kulturāls un var risināt saistošas sarunas par dažādām lietām, kāpēc lai viņš nevarētu iejusties tādā sabiedrībā? Vai arī tur ir vienalga, kas galvā un tur ir tāda zīmuļu sabiedrība, kur galvenais ir cik dārgas lupatas mugurā un kur tu strādā? Viņam jau nav jāafišē sava profesija kā pati svarīgāka lieta, kas visiem par viņu jāzin. Taču, no otras puses - tas nav arī nekāds apkaunojošais vai kriminālais darbs. Tāpēc - kāda starpība, ko viņš dara, ja viņš visādi citādi ir lielisks un gudrs vīrietis?

ko nozīmē izaugzme ? visi nevar būtu uzņēmēji, direktori, sekretāres utt, kādam ir jādara arī netīrais darbs

vecāku lutinātām cosmietēm to nesaprast acīmredzot.

nē nu var jau mēģināt ieviest robotus, kas veiks netīro darbu, kamēr iepriekšējie šo darbu veicēji saņems pensiju kā iztiku

Es saprotu, ka ar tevi bezjēdzīgi runāt, bet, kā jau teicu, izaugsme, manuprāt, nav tikai kaut kādi direktori utt. Piemēram, savu saimniecību īpašnieki, kas strādā netīro darbu, bet ir paveikuši daudz, ir izmācījušies attiecīgajā jomā utt. Neuzskatu, ka novākt netīros traukus aiz slavenībām ir izaugsme, bet uztaisīt kaut ko savu, kur nepieciešamas tiešām lielas zināšanas, gan ir izaugsme.

Piedod, Gunita24, bet es Tava vīrieša vietā ar tevi vispār nekur neietu. :) Totāla kaza.

Kad sāku satikties ar savu vīrieti, viņš bija smagās mašīnas (atkritumvedēja) šoferis, bet katru rītu,ienākot pie mums birojā, pēc ceļa zīmēm, vienmēr bija tīrs, nomazgājies un tīrām drēbēm, tai pat laikā turpat grozījās mūsu priekšnieks, kurš bieži vien bija sasvīdis un saburzītā maikā.
Tā ka ne vienmēr profesija nosaka to solīdumu un attieksmi.

visi nevar būt Cukerbergi un radīt ko jaunu - facebook :D

starp citu Cukerbergs nekad nesatiktos ar kosmietēm

Nē, man nebūtu svarīgi, it īpaši ja viņš pelna labāk par mani...

Nu man laikam viesmīlis nederētu, jo tur karjeras izaugsme tomēr ir stipri ierobežota. Ok, pienest ēdienus slavenībām, kļūt par zāles pārzini un komandēt citu

Daudzi LV miljonari tagadejie un saeimas viri irt bijusi bāŗmeņi, viesmīli vai šveicari!!!!!!!!! Tas tā ja nezinaji:D

Piekrītu Cukurbantei. Tu esi sev radījusi ilūziju, ka viņš tev ir īstais, bet ja tev rodas šādi jautājumi, labāk nemoki cilvēku un šķiries. Tevi interesē viņa materiālais stāvoklis, bet garīgās vērtības ir citā plāksnē. Ļauj viņam atrast sievieti, kurai ir savādākas dzīves vērtības.

Mhmm... nu šķiet es vairāk skatītos, kā cilvēks prot uzvesties tādā sabiedrībā un iederēties, nav jau visiem uzreiz jāsaka, "Labdien, iepazīstaties, šis ir mans draugs oficiants" . Taču lai ka cilvēks patiktu, nevarētu izveidot attiecības ar cilvēku kurš neiederas sabiedrībā kurā uzturos un kurā esmu.

Skatoties, cik viņam ir gadu. Ja līdz 25, tad ok, ja vecāks, tad man šķistu savādi, ka vīrietim nav ambīciju nodarboties ar kaut ko nopietnāku.

Hmmm... grūti atbildams jautājums, ja jāatbild tā pavisam godīgi...:D Personīgi man pirmām kārtām vienmēr ļoti svarīgs faktors ir cilvēka krietnums, daudz svarīgāks par ieņemamajiem amatiem, profesijām, sociālo stāvokli etc. Var jau būt prestižs darbs, laba izglītība un atpazīstamība sabiedrībā, bet pats cilvēks, atvainojiet, ir pilnīgs mēsls bez jebkādas iekšējās vērtību sistēmas.. Tas nav tik viennozīmīgi. Nedzīvotu kopā ar advokātu, kas dzīvo pēc principa nauda nesmird vai turīgu uzņēmēju, kas bagātību ieguvis apšaubāmām metodēm un par kuru apkārtējie aizmuguriski sačukstas par to, ko viņš ir sazadzis - visādi "likumīgie", labi izglītotie zagļi... Bet tā, protams, nenoliedzami ir patīkami, ja tev līdzās ir cilvēks, ar ko vari lepoties - izcils ārsts, arhitekts, mūziķis utt., utt.

Nūu, es gan autori daļēji saprotu. Manuprāt, viesmīļi, pārdevēji utt. ir darbi vai nu jauniešiem vai nu kā pagaidu darbi, kamēr neatrod ko labāku, sezonas darbi, papildu darbi u.tml. Ja vīrietis 30 gados strādā par viesmīli jau 3 gadus kā vienīgo darbu un netaisās neko mainīt, es nezinu, vai būtu ļoti priecīga.

Mans draugs ir strādājis vairākos restorānos, un gandrīz katrā ir kāds tamlīdzīgs eksemplārs - vecumā pēc 30, iestrēdzis tāda tipa amatos jau kādus desmit gadus un neko vairāk dzīvē neplāno. Absolūts ambīciju trūkums, nereti arī alkoholisms un Vecrīgas bāri ir kā otrās mājas. Nav nekādi ideālie vīrieši, un tam pat ar profesiju nav sevišķa sakara.

Vīrieša profesija pavisam noteikti varētu sagādāt problēmas tad, ja sievietei lielākās prioritātes dzīvē ir izglītība un karjeras izaugsme. Nu, viņa vienkārši nesapratīs to puisi un viņa kūtrumu. Tas nav tik daudz naudas jautājums.

es neteiktu, ka viesmīļa darbs ir neintelektuāls. Savā ziņā viesmīlim ir jāpārdod, tas kas ir ēdienkartē. Tāds, kurš nemāk runāt , kontaktēties ar klientiem ātri vien tiks atlaists. būtībā tas pats, kas piemēram call centre darbinieks, tikai šaja gadījumā zvanītājs sēž. tikai man liekas, vairums to redz kā 'prestižāks darbs;/

mans draugs ir menedžeris samērā jaunam restorānam. un ziniet ir grūti vinam atrast labu staff. vairums piesakas studenti, kas neņem to darbu nopietni. un ar tādu staff neko nevar attīstīt. bieži viņam nākas pašam apkalpot, jo pašreizējie viesmīļi vienmēr salaiž kaut ko grīstē ar pasūtījumiem, naudu utt. kaut gan viss vajadzīgais ir rādīts un mācīts. tā ka bez intelekta tas cilvēks nevar būt. grozies kā gribi.

Es laikam nesveertos uz vinja pashreizeejo amatu, bet uz nakotnes plaaniem, merkjiem, ambiicijaam, darishanu nevis runaashanu. Kauns ar taadu iziet nebuutu, ja vinjsh straadaa labaa restoraana, tad vinjsh maak uzvesties, parzina galda etiketi, viinu karti, ko reizem uznjeemeeji neparzin, un kadam kursh parzin viina karti var but labs sabiedrotais vakara gaitaa aprunaajot viinus.

Kad iepazinos ar savu viiru, vinjsh stradaja prestizhaa uznjeemumaa, bet neienjeema tik prestizhu, drizaak varetu teikt svariigu amatu, vinjsh bija parastais darbinieks, ar labu algu, kaa vins sodien saka, ja nebutu manis 2 gadu laikaa vins nebuutu izveidojs savu karjeru tadu, kada vinja vinjam ir tagad, sobriid vins stradaa viena no pasaules lielaakajiem uznjeemumiem, ienjem labu amatu, uznjeemums vinjaa regulaari iegulda apmacibas programmas, kuras nemaksaa simtos, bet tukstoshus, bet pats svariigaakais, ka vinjam jau peec gada atkal ir meerkjis, kuru noteikti vinjsh sasniegs.

Sanaaca man manu viiru pastumt mazliet, iedrosinaat, parliecinaat par savaam speejaam un viss vinjam izdevas, parvareja bailes meginaat.

Man tomeer svariigaak buutu tas, vai viirietis spetu nodrosinaat savu gimeni, neskatoties uz to, vai vins ir oficiants vai uzneemeejs. Ja viirietim patiik vina darbs un maajaas vins naak apmierinaats peec sava padariitaa, tad ar to man pietiktu!
Manupraa, seit probleema buutu tad, ja vins pelniitu mazaak par autori, tad ar laiku tiesi tas buutu tas, ka vareetu "trauceet". Ja miili so viirieti un veelies buut ar vinu, tad nevajadzeetu uztraukt tas par ko vins straadaa (sapraata robezaas, protams)!

Atkarīgs no vecuma un no paša attieksmes pret darbu.
Tīņu un studentu gados lielākā daļa ķēmojas ar darbiem, man būtu vienalga, cik neprestiža ir profesija. Galvenais ir apvienot ar mācībām un dabūt jumtu virs galvas.

Un jā, kad redzēju pusmūža vīriešus, kas apkalpoja galdiņus, tad bija baigi depresīvais skats un man bija viņu ļoti žēl.
BET! Nedaudz vēlāk es iepazinu vienu čali, kam bija tuvu 50, viņš strādāja par buttler un nenormāli mīlēja savu darbu! Viņš bija ļoti labs darbinieks, lepojās ar saviem pienākumiem, un pilnīgi godīgi viņam patika viņa darbs. Kāds tur vēl žēlums? Es viņu apskaudu par to, ka viņam ir darbs, ko viņš mīl!

BET! Nedaudz vēlāk es iepazinu vienu čali, kam bija tuvu 50, viņš strādāja par buttler un nenormāli mīlēja savu darbu! Viņš bija ļoti labs darbinieks, lepojās ar saviem pienākumiem, un pilnīgi godīgi viņam patika viņa darbs. Kāds tur vēl žēlums? Es viņu apskaudu par to, ka viņam ir darbs, ko viņš mīl!

+
Šis ir tas izņēmums, kad par "prestižu" nav runa. Ja cilveks kaifo no sava darba un ir labakais tajā, tad var tikai apskaust, lai kas par darbu tas arī būtu.
Cita lieta vai tas darbs ir pieņemams konkrētā vīrieša sievietei, bet tas jau ir cits stāsts

Zinu, ka daudzi tagadējie miljonāri kādreiz strādājuši vienkāršus darbiņus, arī mans vīrietis jaunībā strādāja skrūvju veikalā par pārdevēju un vēl vienu vasaru lasīja salātus ārzemēs. Es jau rakstīju, ka varbūt līdz kādiem max. 25 gadiem tas ir Ok.
Taču tā kā man pašai jau tūlīt būs virs tiem 25, man ir bērns utt. Nu nezinu vai es kādreiz būšu tik neprātīga, ka pēkšņi sākšu satikties ar viesmīļiem u.tml. Tādiem laiku netērēju arī savos 20 gados un par savu izvēli esmu pilnīgi apmierināta :)

Orientēties vīna kartē var iemācīties diezgan ātri un tas tiešām nav svarīgākās zināšanas.