Gatavotu lietas tā, lai katrs uz galda varētu sev kaut ko atrast. Piemēram, viena mana draudzene ievēro Dikāna diētu, es neēdu gaļu un mans draugs neēd piena produktus. Tad nu - uz galda būs lietas, kas man garšo, bet būs arī lietas, ko mana draudzene var ēst savas diētas ietvaros, būs ēdieni bez krējuma vai majonēzes(ok, tas nav piena produkts, bet draugs arī to neēd) manam draugam. Ja es uzņemu cilvēkus pie sevis, tad es arī rūpējos, lai viņiem būtu ko ēst(ja vien tas nav kopīgi izdomāts groziņu vakars, kur katrs nes kko savu ēdamu galdam). Ja cilvēkam(es nedomāju konkrēti autori, bet runāju kopumā) ir tik vājprātā grūti padomāt par saviem viesiem un to, lai uz galda būtu ēdieni, ko viņi ēd, tad nevajag aicināt ciemos. Vismaz man aicinot ciemos, maltīte ir viena no vakara sastāvdaļām un es, ka cilvēks, kas uzņem viesus, rūpējos ari par to, lai tā būtu laba visām gaumēm, tāpat kā atmosfēra un viss pārējais. Es neēdu gaļu un man liekas tizli, kad es aizeju ciemos un sastopos ar attieksmi - ai, tā ir tava problēma, ka tu neēd gaļu, nes pati savu ēdienu līdzi vai mirsti badā, jo pie manis ir tikai tas, ko es gribu un tas, ko es ēdu.
Autore, man šķiet, ka dārzeņi un augļi ir diezgan universāla lieta. Ja tev ir laiks līdz tām vakariņām, tad varbūt pačeko netā, ko vegāniem varētu dot vai tiem, kas glutēnu neēd un tā. Man liekas, ka ir jau visāda veida recepšu blogi, ne tikai klasiskie. Ja nācēji ir labi draugi, tad varbūt pajautā viņiem pašiem, kas viņiem kā vegāniem garšo utt. Vismaz es savai Dikāndiētas draudzenei tā arī paprasīju - ko tu vari ēst :D Bet nu jā - ja nācēji ir tikai paziņas vai vispār knapi zināmi, tad jau tā nevarēs.