Manuprāt, katram pārim jādara tā, kā pašiem gribas un kā viņi jūtas apmierināti. Ja mans vīrietis gribētu, lai es pēc darba vēl skrienu pa sporta zālēm vai dejošanām ar viņu, mēs nebūtu, kopā, jo man tas neliekas svarīgi, aktuāli un es pēc savas darba dienas vēlos mierīgi atpūsties(jo nākošajā dienā atkal uz darbu), nevis skraidīt pa zālēm vai lēkāt dejošanās. Tāpēc es parasti pēc darba atpūšos vai daru savus darbus, kamēr mans vīrietis dara to, ko pats grib darīt - citreiz velta laiku hobijam, citreiz darba lietām, citreiz izdara to, ko esmu viņam lūgusi izdarīt mājās. Taču, varam arī darīt kaut ko kopā - skatīties filmas, iet uz teātri, doties uz restorānu vai, vasarās - pastaigāties. Protams, nedēļas nogales, kad visa diena brīva, ir pavisam cits stāsts. Tās parasti jau laicīgi ir izplānotas.
Ja viņš spēlētu datorspēles - kamēr tā nebūtu atkarība un neietekmētu mūsu attiecības, viņa raksturu vai viņa darbu, neuzskatu to par kaut kādu briesmīgu problēmu. Problēma tā būtu tad, kad viņš tā vietā, lai ietu ar mani uz teātri, izvēlētos tupēt pie datora.
Citiem pāriem atkal relaksācija mājās ir kā lielākais ienaidnieks un visu laiku vajag darīt kaut ko ārpusē, mājās gandrīz vai tikai nakti pārlaist(zinu vienu tādu paziņu pāri). Un nav tā, ka viens vai otrs variants ir sliktāks.