beernu sishana

Kam janotiek smadzenes, lai domatu, ka sisana neko sliktu nenodara? Kam?? Ka vispar var atlauties pielietot fizisku speku (absoluti vienalga, cik stipru, fiziskas ietekmesanas fakts no ta nemainas) pret savu bernu, pret vajaku radibu? Cik loti reducetai vertibu sistemai ir jabut... Tas, kuras doma, ka ta ir norma, jus esat kaut vienu psihologijas gramatu atverusas? Ja ne, tad palasiet, painteresejieties... pietiek tacu vienreiz nest to PSRS laika bagazu sev lidzi, kaut ka musdienas neviena adekvata mate pec Spoka vairs gulet neliek, bet sisana gan vel kaut ka ir palikusi.

Berni ir jaaudzina milot un ar savu piemeru. Nevis ar sodiem un draudiem. Nakamreiz, kad gribesies "uzsaut", padomajiet, kas ir izraisijis sadu uzvedibu un izdariet secinajumus, lai noverstu celonus.

am janotiek smadzenes, lai domatu, ka sisana neko sliktu nenodara? Kam?? Ka vispar var atlauties pielietot fizisku speku (absoluti vienalga, cik stipru, fiziskas ietekmesanas fakts no ta nemainas) pret savu bernu, pret vajaku radibu? Cik loti reducetai vertibu sistemai ir jabut... Tas, kuras doma, ka ta ir norma, jus esat kaut vienu psihologijas gramatu atverusas? Ja ne, tad palasiet, painteresejieties... pietiek tacu vienreiz nest to PSRS laika bagazu sev lidzi, kaut ka musdienas neviena adekvata mate pec Spoka vairs gulet neliek, bet sisana gan vel kaut ka ir palikusi.

Berni ir jaaudzina milot un ar savu piemeru. Nevis ar sodiem un draudiem. Nakamreiz, kad gribesies "uzsaut", padomajiet, kas ir izraisijis sadu uzvedibu un izdariet secinajumus, lai noverstu celonus.

Esmu gan graamatu atveerusi, gan pedagogiju maacijusies. Veertiibu sisteema ir taada, kaada vinja ir. Neuzskatu, ka pilniibaa viss vecais ir slikts un tikai jaunais ir labs. Piekriitu arii dazaas vietaas Spokam, ja kas. Ja beerns tresho reizi smiedamies skrien zem mashiinas, tad tur maaciishanai ar piemeeru var arii nebuut laiks, jo siicis buus izsmeereets pret asfaltu. Ne vienmeer var maate pakjert siiko un aiznest maajaas, jo dziive negriezjaas tikai un vieniigi ap beernu, piaugushajiem ir savi obligaati izdaraamie darbi. Peedeejaa laikaa taadi marasmi naak aaraa attieciibaa par beernu audzinaashanu, ka nav jaabriinaas, ka daudzi cilveeki beernus negrib.

Salomee+++
Es gan pati esmu "dabujusi" ,un saveejiem arii esmu "uzsaavusi",bet dziivojot jau ilgi citaa pasaulee,saprotu vairaak un vairaak,ka tas bija nepareizi.Redzu te -muusu gimenee,ka var beernus audzinaat citaadi.Es nevaru runaat par citaam gimeneem ,bet muusu-viira gimenee,kur neviens nav sists,cilveeki ir iznaakusi loti sirsniigi ,labsirdiigi.Gruuti pat pateikt iisos vaardos,bet kaut kas vinos ir citaads-labaaks.

Emmanuelle Neesi pienjeemusi domu, ka tas no beerna dzimuma un rakstura atskjiraas? Ar daziem beerniem nav vajadziiba pat visvieglaakos sodus piemeerot, bet citi ir mazi delveri ar raksturu un izteiktu nepakljaaviibu. Tie maigaakie beerninji arii izaug visbiezjaak par sirsniigiem, labsirdiigiem cilveekiem, bet tie, kam ir velninjsh iekshaa no beerniibas, arii pieaugushaa vecumaa nav nekaadi puukainie.

Kam janotiek smadzenes, lai domatu, ka sisana neko sliktu nenodara? Kam?? Ka vispar var atlauties pielietot fizisku speku (absoluti vienalga, cik stipru, fiziskas ietekmesanas fakts no ta nemainas) pret savu bernu, pret vajaku radibu?

Ak dievs, kur tās gudrības rodas ???

Mani bērni jau ir paaugušies, dažas iepēršanas ir tālu pagātnē un jau sen vairs nav vajadzīgas. Mīļi un jauki bērni tādi kādi tie ir. Uzskats ka bērni tagad ir traumēti uz visu mūžu - muļķības.

Vienkārši jābrīnās par dažu komentējošo "psihologu" naivumu.

Papildinot Salomē sacīto, zem kā drošu roku parakstītos, vēlos pajautāt, vai arī pieaugušajiem Jūs ierādāt, kā būtu jāuzvedas, izmantojot dunkas, uzšāvienus pa pakaļgalu (par specifiska rakstura rotaļām nerunāju), tādējādi veidojot šajos cilvēkos refleksu: slikts darbs---> fizisks sods? Ja ne, tad kā argumentējat savu atvašu privilēģiju saņemt pērienu?

Pati bērnībā tiku pērta, attiecības ar pērēju tas nekādi nav sekmējis. Visbiežāk aizvainojums bloķēja jebkādu mācības gūšanas iespēju. Tāpat guvu pirmās mācībstundas liekulības mākslā, kad pēc pamatīgas sutas tiku samīļota.

Neesmu histēriķe, saprotu, ka ne visas, kuras atbalsta fiziskos sodus, slāna savus bērnus līdz asinīm. Taču mana attieksme ir strikta. Sišana (jebkurā stipruma gradācijā, tāpat arī apsaukāšana, ignorēšana, noniecināšana u.c.) šķiet derdzīga vājuma izpausme.

Salomē, bet nu nevar dzīvot tikai pēc grāmatas pamācības.

Sišana (jebkurā stipruma gradācijā, tāpat arī apsaukāšana, ignorēšana, noniecināšana u.c.) šķiet derdzīga vājuma izpausme.

+++

Krista-es laikam biju tas velniskiigais dviiniitis,jo dabuju diezgan biezi sutu no mammas!Pilniigi piekriitu ,ka ir taads jeedziens- "izved no pacietiibas"!Es vienmeer esmu teikusi,ka darbs ar cilveeku, ir liels darbs!

Papildinot Salomē sacīto, zem kā drošu roku parakstītos, vēlos pajautāt, vai arī pieaugušajiem Jūs ierādāt, kā būtu jāuzvedas, izmantojot dunkas, uzšāvienus pa pakaļgalu (par specifiska rakstura rotaļām nerunāju), tādējādi veidojot šajos cilvēkos refleksu: slikts darbs---> fizisks sods? Ja ne, tad kā argumentējat savu atvašu privilēģiju saņemt pērienu?

Beernus un pieaugushos nevar likt vienaa plauktinjaa. Grozi kaa gribi, bet pieaugushais ir speejiigs apjeegt riiciibas sekas un ja izveelaas apzinaati dariit kaut ko stulbu, tad taa ir vinja probleema. Beerns savukaart nav biezji vien pietiekami sapraatiigs, lai speetu paredzeet uz priekshu, taapat arii nespeej veel apjeegt dazus konceptus, it iipashi, ja tie ir sameeraa abstrakti, taapeec arii pat pastaastiishana par sekaam nedarbojaas, jo tas vienkaarshi nedalec. Taados gadiijumos vienkaarshi iebiedeeshana var buut efektiiva, jo atkaartoshos veelreiz, trauma no elektriibas vai autonegadiijuma, vai neapzinaata braaliisha noslepkavoshanas ir tomeer lielaaka nekaa it kaa iespeejamaa trauma no viena, diviem peerieniem kuri ir dabuuti beerniibaa.

Vairums vecāku jau saprot, ka piedzimst cilvēks, kuram nav absolūti nekāda nojausma par uzvedības normām, vērtībām, labo/slikto un visu pārējo, kas pieaugušajam var šķist ikdienišķs. Gluži kā groziņš, kurā jāsaliek dzīvei nepieciešamais. Tas, ja pa to grozu reizi pa reizei uzšausiet, to pilnāku nepadarīs.

Interesanti kurām no šās diskusijas dalībniecēm ir bērni

Interesanti kurām no šās diskusijas dalībniecēm ir bērni

Tas, ka Tev ir bērni, nenozīmē, ka Tu tos audzini pareizi. Ja bērnu esamības fakts garantētu efektīvu audzināšanu, cietumi būtu tukši, un apkārt staigātu tikai labi un sirsnīgi cilvēki, kuriem nebūtu ne kompleksu, ne aizspriedumu, nemaz nerunājot par saskarsmes grūtībām. Jā, uzšaujot Tu panāc, ka bērns noteiktu darbību neturpina, bet kāpēc? Jo negrib, lai sāp, negrib, lai sit. Ja Tu par panākumu uzskati faktu, ka bērns baidās no paša vecākiem, tad nav ko piebilst.

Piekrītu kristai un saprotu, ko viņa ar to domā. Un vēl viena piebilde, kāpēc vecākiem sava bērna priekšā noteikti jābūt perfektiem? Paranoiska cenšanās par katru cenu būt stipram un ideālam vecākam arī nav nekas normāls. Bērnam ir jāsaprot, ka vēcāki nav ideāli, nav bezgala pacietīgi un mierīgi. Vecākiem ir tiesības kādu reizi būt vājam un neizturēt, protams nezaudējot vēsu prātu. Taču noteikti tad, ja bērns to ir nopelnījis ar savu uzvedību un rīcību.

Un vēl viena piebilde, kāpēc vecākiem sava bērna priekšā noteikti jābūt perfektiem? /.../ Vecākiem ir tiesības kādu reizi būt vājam un neizturēt, protams nezaudējot vēsu prātu.Taču noteikti tad, ja bērns to ir nopelnījis ar savu uzvedību un rīcību.

Bērna uzvedības un rīcības modeli pamatā veido paši vecāki, secīgi, bērnam jāatbild par to, ka piedzimis pie nestabiliem vecākiem? Un ko citu vēl bērnam ņemt par piemēru, ja ne vecākus, kā risināt konfliktsituācijas, kā reaģēt, ja kaut kas nav pa prātam? :)

Savulaik retumis izpelnījos pērienu.. Tas bija konkrēts rādītājs, ka neesmu rīkojusies labi. (Ar vārdu ''pēriens'' es nedomāju slānīšanu līdz zilumiem un asinīm)
Šaubos, ka tas manī ir radījis psiholoģisku traumu :D

..bērnam jāatbild par to, ka piedzimis pie nestabiliem vecākiem?

Pag, visas diskusijas pamataa ir tikai divas galeejiibas? Vai nu vecaaki, kuri ne pirksinju nepacels un izaudzinaas izlutinaatu monstru, toties tiks uzskatiiti par ljoti psihologjiski stabiliem un izgliitotiem, vai arii - slaaniis beernu diendienaa, bez pamata un par visu, buudami nestabilas un slimas personiibas un traumees beernu uz muuzhu, taa? Gribat teikt, pastaav tikai divas situaacijas, tikai divu veidu shaurs redzeejumus un divi celji?... Jaameklee zelta vidusceljsh, nevis kategoriski jaatsakaas no kaut kaada audzinaashanas modelja tikai taapeec, ka tas ir novecojis vai akli jaaseko, jo naacis kaa kaut kas jauns un unikaals. Jaaskataas uz to, kaada paaudze aug un kaada ir bijusi izaudzinaata. Kaaskataas kritiski uz audzinaashanas kljuudaam, un no mana redzes lenjkja varu teikt, ka nepamatota gadu ilga slaaniishana vai neadekvaati pieklaajiigareakcija uz beerna dziiviibai biistamaam bleenjaam vai totaali anarhiju - abos gadiijumos neko labu nedod.

Bērna uzvedības un rīcības modeli pamatā veido paši vecāki, secīgi, bērnam jāatbild par to, ka piedzimis pie nestabiliem vecākiem? Un ko citu vēl bērnam ņemt par piemēru, ja ne vecākus, kā risināt konfliktsituācijas, kā reaģēt, ja kaut kas nav pa prātam?

Kaa jau visur, teorija ir skaista un gudra, bet dziive paraada pilniibaa citu bildi.
Panjemsim kaa piemeeru klasisko - vecaakais braaliitis meegina nomushiit jaunaako. Ne vienmeer pastiprinaata uzmaniiba vecaakajam nostraadaa, jebshu siicim nepielec, ka mazais ir dziiva radiiba, taa nu vinjsh ziidainim gan spilvenu uz galvas uzmet, gan gruusta, gan savaadaak apbizjo tikko maate pagriezj galvu (Un tikai nevajag saakt dziesminju par to, ka var visu nokontroleet. Pietiek ar sekundi, kameer maate nokaash kartupeljus, vai aiziet uz WC pa lielam). Vecaaki ziidaini ucina, bet kaut kaa tas piemeers nenostraadaa. Protams, ka vecaakiem nav pa praatam ja vecaakais grib nomushiit mazaako. Ir runaats, ir meeginaats likt kaktaa, bet nekaa. Ko dariit? Meeginaat kaut kaadas stulbas smilshuterapijas un cereet, ka nekas nenotiks? Jebshu tomeer uzshaut un miers maajaa.

Šajā diskusijā bieži tiek jaukta reta, sodoša iepēršana ar tiešām traumējošu vardarbību ikdienā ģimenē.
Pati bērnībā pāris reizes dabāju pa dibenu ar koka karoti vai ar žagaru. Biju paklausīga, taču tik un tā atradās vajadzība. Nekādas traumas, loģiski man no tā nav.
Manu jaunāko māsu nekādi nesodīja, un tas ir redzams arī viņas uzvedībā un attieksmē pret vecākiem jau kopš pašas bērnības.
Ir jāsaprot, ka ir ļoti daudz un dažādu raksturu un temperamentu bērni. Un visiem tiešām nepietiek tikai ar parunāšanu! Man drauga māsa savam sīcim vienmēr visu atļāvusi, pirkusi, bet viņš tajā pat laikā nekad neniķojās, vienmēr bija kluss un mierīgs. arī tagad jau pāri 10 gadiem, bet ļoti mierīgs un nerodas sajūta, ka drīzumā vajadzētu būt tīņu problēmā.
Bet tajā pašā laikā man mazajam vien 1,5 gads, bet visi jau esam pārliecināti,ka viegli ar viņa audzināšanu nebūs. Neesmu es piekāpīga, bet viņš jau iemanās, kā var kāpt uz galvas. Un lai pamēģina man kāds ieskaidrot, kādā veidā jau esmu paspējusi viņu izlaist...
Šajā nedēļas nogalē vien- veikalā sāka raudāt, jo es neļāvu visu mest ārā no plauktiem, iznesu ārā, nokrita uz asfalta, kliedza kā nenormāls. Es centos mierīgi runāt, kad sapratu,ka tikai vēl vairāk psiho un ārdās, vienkārši gaidīju līdz nomierinās.
Nākamajā dienā veikalā ieraudzīja to mašīnīti, kurā pa naudu var pašūpoties kādu laiciņu, kad pagājām garām- ratos atkal sāka kliegt pilnā balsī, sāka raut nost cepuri,kurpes, sviest ārā no ratiem. Sākumā gribēju viņu nomierināt, apģērbt- bet atkal tikai vēl trakāk histēriķoja, tā nu stūmos mājās bez cepures, kurpes, ar kliedzošu bērnu.
Bērnu nesitu, mēģinu pastāstīt, ka tā darīt nedrīkst, ka bija jānāk mājās tikai tāpēc, ka sāka ārdīties, ka esmu par to bēdīga, bet nu dodu 95%, ka pusotrgadīgs bērns to nesaprot.
Tad nu jautājums cosmo psiholoģēm- kā rīkoties šādās situācijās? Laikam atkārtošos, bet es neesmu no tām mammām, kuras nopērk kaut ko, kas bērnam ienācis prātā, tikai lai būtu miers. Nepadodos šādām psihošanām un nepiekāpjos. Bet vai tikai ar to būs pietiekoši, lai bērns saprastu, ka ar šādām histērijām neko nepanāks?

Salome te pieminēja sliktās Padomju metodes... salīdzinot padomju laika bērnu, jauniešu uzvedību- to, ko viņi varēja atļauties darīt, pateikt pieaugušajiem- ar mūsdienām. manuprāt, nav ilgi jādomā, kurai metodei ir vairāk trūkumu...

Interesanti kurām no šās diskusijas dalībniecēm ir bērni

Nu bet te mil tapat nosodit un viszinosakas bernu lietas parasti ir nemammas. Meitenes godigi atzistas,ka ir ieperusas savu bernu, bet jus te metaties virsu, ta it ka vina ar dzelondrati dauzitu . Nu es ticu , ka var nenoturet nervi, situacijas ir tik dazadas. Nedomaju, ka periensbir raditajs tam, ka mamma slikta.
Manu viru audzinaja loti labi, godigi vecaki. Ir dabujis perienu berniba, raats. Ir izaudzis par loti briniskigu cilveku.
Par sevi nestastisu, jo pera mani maz, za to visvisadi morali iespaidoja, apvainoja,apsaukaja. Trauma ir,ja, bet esmu piedevusi.