beernu sishana

kārtējo reizi sākas demogoģija, dramatizēšana un nespēja pieņemt citu viedokļus.

No tavas puses, tā tik tiešām izskatās. :D Es un Mis Take arī TIKAI izteicām savu viedokli. ;)

Esmu no tiem "retajiem" gadījumiem, kam sišana radījusi traumu, jo tiku pērta ar iemeslu un bez iemesla, tētim bija problēmas ar alkoholu, un es biju viņa dzēruma agresijas "upuris". Trauma izpaužas tādejādi, ka vienkarši bail no vīriešiem, nevis tā, ka "Ak kungs, rekur vīrietis, jābēg", bet vienkārši neuzticos un cenšos vienmēr saskatīt kaut ko negatīvu katrā.
Itkā nekāda baigā aizvainojuma pret tēvu nav, vienkārši tagad ar viņu galīgi negribu kontaktēties un dziļi sirdī ,tomēr jūtu to rūgtumu, jo dēļ visa tā esmu kļuvusi noslēgta, kautrīga un nesabiedriska, cenšos kaut kā sevi pārvarēt.

Man ir līdzīgi. Domāšana, attieksme pret dzīvi ir nomācoši negatīva.
Tikai mani sita abi, pārsvarā izlādējās, ja bija kāds stress darbā, laulībā. Pērienu varēja dabūt par to, ka nav iedzimts gleznošanas talants (neviens no vecākiem nav mākslinieks), ka pirksti ir resni utml. Pēra ar suņa siknu, kas bija no biezas ādas, meta ar grāmatām, dažādiem priekšmetiem, kā arī lika ar ceļiem stāvēt uz pelēkajiem zirņiem, bija reizes, kad sodīja ar ēst nedošanu.

Izskatās, ka dažas domā, ka vienīgais veids kā apkarot bērnu nepaklausību ir sišana.

izskatās,ka dažas domā,ka visiem bērniem der uķi,puķi nedariņi tu tādi, citādiņāk mammīte dusmosies un pakratīs pirkstiņu tev degucīša priekšā!

Neviens jau tām pērējām neņem nost tos bērnus. Lai jau per, skaidrs, ka no tā neviens nav nomiris. (nē, nu, ir jau, ja mazliet aizraujas)
Bet TĀ IR AUDZINĀŠANAS VAINA, ja bērns, acīs skatoties, dara blēņas un provocē tādā veidā vecākus.
Jā, esmu tā lielā runātāja, kura nepieder pie māmiņu grupas, taču šaubos vai bērnam piedzimstot sapratīšu to citu, savādāko skarbo realitāti. Realitāti, ka tomēr savādāk nevar - tikai žagarus vicināt, saukt tēti ar lielo siksnu vai pašai pār pa celi likt.

Man neviens neiestāstīs, ka bērns pēkšņi sāk neklausīt vecākus, darīt ko grib un uzvesties kā briesmonis. Protams, ja tik tālu tiek aizlaists, tad nekas cits bez pēriena neatliek.

Kāpēc sist bērnam ir normāli, bet pieugušam cilvēkam nē?!
Ja jau bērnu drīkst sist audzināšanas nolūkos, tad jau sievu ar var iekaustīt, jo neklausa tak...

neatbalstu nekādu sišanu, savu bērnu nesitišu, pati bērniba ļoti cietu no sišanas! ar bērnu jāmak ir izrunāties neviss sis par katru nedarbu vai neklausišanu.

Bella- man vnk riebjas kategorisms te daļai bērnu nav, bet jau zvēr pie dvēsles,ka nekad un ka vssii kas ieper bērnu ir sātana izdzimumi un pretekļi un garīgi slimi, bērniem visiem ir trauma un ja per sieveti,tad viņu sitīs arī vīrs utt..pŗspīlēju, bet doma skaidra.
mans viedolis ir tāds,ka ne visiem der "parunāsim" taktika un ne visiem der žagara mācība. Un saukt tos,kas ieper par pretīgiem un slimiem, es atvainojos, ir super.:D

Vispar jau pat LR likumdosana ir pants (gadijuma, kad ar sapratu nepietiek) par bernu tiesibam, kur ir aizliegta jebkada fiziska un morala bernu ietekmesana. Lielities ar tadam audzinasanas metodem nudien nevajadzetu.

Ar visiem lidzcilvekiem konfliktus risinat, pielietojot fiizisku speku vai tikai pasu berniem ta palaimejies?

Pati, kad biju maza, biju reiz dabūjusi ar siksnu, bērnu zinu, ka ar siksnu nekad nepēršu. Jā, ir gadījies uzšaut ar roku pa dibenu, kad tiešām jau nokaitina līdz baltajām pelītēm, bet zinu, ka uzšauju nesāpīgi, tieši tāpat rotaļājoties viņai patīk, ja papliķēju pa dupsi. Atšķirība ir tā, ka rotaļājoties, viņai tas liekas smieklīgi, a tad kad neklausa, tad par tādu vieglu pliķīti raud, jo zina, ka pelnīti. Vismaz zinu, ka nesāp, lai arī kā, pēc tam abas nomierināmies un izrunājam šo gadījumu, kāpēc tas tā notika. Bet, šie gadījumi ir bijuši nu ļoti reti. Parasti, cenšamies tikt galā savādākā veidā. Un nav jau arī bijuši daudz iemesli, lai baigi sodītu. Veikalā uzvedās labi, netaisa tračus, uz ielas arī uzvedās labi. Mājās, ja grib paniķoties, lai izraudās, tad nomierinās un miers mājās. Protams, gadās uzbļaut, ja citādi nekā, ja vienkārši nedzird. Bet, nevaru paciest, ja uzbļauj kāds cits. Lai arī kā vairāk cenšos tikt galā ar mīlestību.

izskatās,ka dažas domā,ka visiem bērniem der uķi,puķi nedariņi tu tādi, citādiņāk mammīte dusmosies un pakratīs pirkstiņu tev degucīša priekšā!

Nedomāju, ka esi tik aprobežota, un domā, ka ir tikai 2 veidi, kā tikt galā ar nepaklausīgu bērnu. :P
Pastāv tādas, kā savstarpējā sattiecības starp vecākiem un bērniem, un cik daudz reižu ir pierādīts, ka bērns ir vecāku spogulis, kā vecāki sevi nostādīs un attieksies pret bērnu, tā arī viņi pret jums.
Cik cilvēku, tik viedokļu, bet katrā gadījumā tām, kas domā laist bērnus pasaulē, labāk tiešām vispirms palasiet psiholoģijas grāmatas par bērnu un vecāku savstarpējām attiecībām.
Ja bērns ir nepaklausīgs tad tā ir 100% audzināšanas vaina, nedomāju, mazu nepaklausību, kas piemīt katrā bērnā. ;)

čupakabra

Galīgi tā nedomāju un nezinu kā būs man, kad man būs bērni. :) Vienkārši padalījos ar savu pieredzi un nākotnē centīšos darīt visu iespējamo, lai līdz pēršanai neaiziet. :)

A, varbūt neļautu, a, varbūt ļautu. Kā, pie velna, tu to zini,kā būtu ja būtu?
kārtējo reizi sākas demogoģija, dramatizēšana un nespēja pieņemt citu viedokļus.

man absolúti vienalga, ko jús sitat - bérnus vai kakjus/sunjus vai vírus, kamér tas neskar manu gimeni. maná gimené nebús vardarbíbas no manas puses, ja táda kádreiz parádísies no víra puses - izlidos no májám. kas notiek citás gimenés, tur nemaisos. kad sieviete súdzas, ka vírs párák biezhi iekausta bérnu - es atbildu, ka tas ir járisina vinjai. un nemaisos tur iekshá.

izskatās,ka dažas domā,ka visiem bērniem der uķi,puķi nedariņi tu tādi, citādiņāk mammīte dusmosies un pakratīs pirkstiņu tev degucīša priekšā!

tavá izpratné ir 2 audzináshanas veidi viens ar sishanu un otrs ukji,pukji? ir zelta vidusceljsh - normála audzináshana neizlaizhot bérnu un visu laiku nebuchojot vinja dibenu bet arí nesitot! un es esmu par tádu audzináshanu, lai bérns neizaug ká memmítis, bet lai arí nav regulári jáieper.

Tiešām visgudrāk māca tās kurām bērnu nav...

Nedomāju, ka esi tik aprobežota, un domā, ka ir tikai 2 veidi, kā tikt galā ar nepaklausīgu bērnu. :P

es savukārt, nedomāju,ka tu nespēj uztvert komentāra domu, bet boksterē un ķidā katru burtu. Bet lai nu paliek.
Man nav bērnu, neesmu lasīju psiholoģiskās grāmatas, un šī diskusija kārtējo reizi tiks pataisīta par ''sausminošajām, varmākām māšu'" un supergudo un vispareizāk audzinošo māšu diskusiju.

Galīgi tā nedomāju un nezinu kā būs man, kad man būs bērni.

es tev tikai novēlu vienmēr paļauties uz psiholoģiskajām grāmatām un pieturēties pie tajās teiktā.:) tiešām.

Vienīgā kas te ir aizsvilusies esi tu, čupakabra. Pārējās tikai izsaka savu pieredzi un viedokli.
Tu gaidīji, ka te visas kā viena novāksies un dalīsies kā nu kurai patīk tos bērnus nopērt nepaklausības gadījumā? :D

Par kategorismu runājot, nē, nav kategorisma. Var jau būt situācijas daudz un dažādas. Galējais variants protams ir dot pa pakaļu, bet beidziet te stāstīt, ka bērni paši paliek niķīgi, pēkšņi izdomā nosaukt māti par kuci veikalā utt. Tas viss nāk ar laiku un tie bezatbildīgākie vecāki, kuriem nav bijis laika priekš saviem bērniem var pērt, vest pie psihologiem un kur tik vēl nē, bet vainīgi ir tikai un vienīgi viņi paši.

Esmu redzējusi DAŽĀDUS bērnus un patiesībā ļoti nekļūdīgi jau priekšlaicīgi esmu varējusi pateikt, ka būs problēmas nākotnē.

bet netaisos kaut ko aizradit tām kas to dara, viņu berni, viņu dzīve, gan jau viņām ir savi uzskati par šo visu.

Speciāli, čupakabrai. :) Nevienai neko nepārmetu, tikai izteicu SAVU VIEDOKLI.

Esmu padomju laiku bērns - protams, ka esmu dabūjusi savu reizi gan ar siksnu, gan ar dr. bērziņu. Traumas no tā man nav.

Vienmēr jau gribas domāt, ka pašu bērni būs balti un pūkaini, ar kuriem visu var sarunāt. Prakse rāda, ka tā nenotiek gan.
+++

Cenšos sarunāt pa labam visu, ja nesanāk, tad stingrāk jārunā. Pērienu ļoti reti.

es tev tikai novēlu vienmēr paļauties uz psiholoģiskajām grāmatām un pieturēties pie tajās teiktā. tiešām.

Redzi, tagad tu izrāvi vardus no konteksta. :D

Tiešām visgudrāk māca tās kurām bērnu nav...

Nu cik var klārēt vienu un to pašu? Varētu padomāt, ka pareizais viedoklis ir tikai tām, kurām tie bērni ir. Man viena draudzene arī nepārtraukti šito uzsver, ka, redz, jums nav, jūs neko nesaprotat. Bet tai pat laikā savu izlutināto puiku var normāli nopērt. Kad šis sāk brēkt histērijā, tā uzreiz samīļo. Tas bērns neigūst nekādu mācību.

Vispar jau pat LR likumdosana ir pants (gadijuma, kad ar sapratu nepietiek) par bernu tiesibam, kur ir aizliegta jebkada fiziska un morala bernu ietekmesana.

Protams, protams. Bērniem ir tikai tiesības un pienākumu nav nekādu. Man mamma strādā skolā, un man vienkārši ir šoks par to, ko viņa stāsta. Bērniem vispār nekādu robežu nav, atļaujas visu. Un tie ir bērniņi, kuriem ir tikai tiesības.

Man paziņai meita aizgāja uz bāriņtiesu un pateica, ka šo vecāki sitot, tikai tāpēc, ka nenopirka to, ko gribēja. Redz, zin savas tiesības.