beernu sishana

Labaak, lai mani veelaak neciesh, bet toties izaug sakariigs beerns, nevis izlutinaats un liidz ar to nevariigi sab.loceklis.

++

Teica Bante , kam ne bērnu , ne smadzeņu nav .

:D
Es ar to nelepojos, domaaju kritizeet mani vareetu tiki mammas, kuras pashas gaajushas tam cauri. Berni ir tik atskirigi, vieni paklausigaki, citi ne. Atceros to grutu laiku, nervi chupaa, ar viiru tad skiiros.

Mani senči, pēc cosmo standartiem, ir nelīdzsvaroti un mēs tikām dabūjuši ar žagariem pa ciskām, bet zinājām par ko. Otrreiz tā virs nedarītu pat šodien.:D Bez iemesla vecāki žagarus rokā neņēma.
Vispār tagad paskatoties,kā veikalā māte mēģina ieskaidrot savam izlaistajam bērnam,ka nedrīkst vārtīties pa zemi un mammu par cūku saukt (vismaz publiski), tad tiešām gribas ieteikt viņai paņemt žagarus. Un ziniet - izskatījās,ka runāšana un "Saproti, Armandiņ, tā nedrīkst!" tam bērnam bija pie kāta ko tā māte tur ļurina.
Man nav bērnu, bet es nedievošos un neteikšu, ka es jau nu nekad, jo es esmu redzējusi,kā vispaklausīgākais bērns apzināti dara blēņas, jo zina,ka mammīte tikai pirkstu papurinās gar degunu. Un tad ome ar nātrēm pa ļockām sadeva. Bija miers.
Tā,ka figviņu zina,ko es ar saviem bērniem darīšu! :D

Nesaprotu, kā savu bērnu, mazo cilvēku, var sist(pērt). Pretīgi.

Berni ir tik atskirigi, vieni paklausigaki, citi ne.

Tieši tā! Tās, kas te rej, laikam to nesaprot! Vienā ģimenē pat ir tā, ka viens bērns paklausības iemiesojums, bet otrs īsts velnēns!

Visburvīgākā saprot manu domu.

es arí uzskatu, ja ir jáliek lietá sishana - audzináshaná k-kas ir nogájis greizi.

bérníbá neesmu sista ne ar roku, ne ar siksnu vai zhagaru. vismaz tik cik atceros. já, solíts bija, bárás mamma riktígi un piesolíja i siksnu i makshkjerkátu, bet né, nekad necéla pret mums roku. sishana tomér atstáj traumu, ípashi meiteném. (spriezhu péc pazístamajám, kas dabújushas périenus ar siksnu apzinátá vecumá)

sishana tomér atstáj traumu, ípashi meiteném

Ne man, ne man apkārt zināmajām meitenēm, ar kurām ir sanācis par to runāt, nekādas traumas nav. Nevajag jau ieslīgt galējībās. Varbūt ir daži, kas pārspīlē, bet ne jau katru dienu ar siksnu tevi jau mājās sagaida.

Kaadu traumu tad tas atstaaj?

Ne man, ne man apkārt zināmajām meitenēm, ar kurām ir sanācis par to runāt, nekādas traumas nav.

++
tiešām nevajg jau dramatizēt. Nav jau tā,ka tgd bērnu ved no dārziņa mājās un bez iemesla saka,ka būs ikvakara pŗiens, bez maz vai -par neko un tpt vien.
Es personīgi dabūju pa dirsu,jo aizdedzināju (apzināti) dzīvoklim aizkarus. Es ļoti labi zināju un man tika miljons reizes pateikts,ka špičkas aiztikt nedrīkst. tie bija noslēpti, bet es tak izdomāju kā pie tiem tikt un speciāli izdedzināju. Likās,ka būs jautri.:D es dabūju pa pakaļu, bet otrreiz pie špičkām nelīdu.

Vispār tagad paskatoties,kā veikalā māte mēģina ieskaidrot savam izlaistajam bērnam,ka nedrīkst vārtīties pa zemi un mammu par cūku saukt (vismaz publiski), tad tiešām gribas ieteikt viņai paņemt žagarus. Un ziniet - izskatījās,ka runāšana un "Saproti, Armandiņ, tā nedrīkst!" tam bērnam bija pie kāta ko tā māte tur ļurina.

Zinu gadījumus ka bērns veikalā kaut ko paņem un izskrien pa kasi ārā. Mamma gandrīz raudādama mēģina viņu noķert, bet mazais to uztver kā joku un izvairās no viņas.

Ja jau bērns ir sapelnījis, kādu reizi iepērt nav par sliktu. Nākamreiz pietiks ja piedraudēs.
Nu vislabāk jau runāt par nepēršanu kad pašām vēl bērnu nav.

mani beerniibaa opis ar teevu ir biedeejushi ar siksnu,bet sekas tas nav atstaajis :)

Neatbalstu bērnu regulāru sišanu, jo uzskatu, ka visu var atrisināt ar vārdiem, ja pat tiek mazlietiņ piedraudēts ar siksnu, varbūt 1x uzšauts pa dibenu būs mācība pārējām reizēm, bet netaisos kaut ko aizradit tām kas to dara, viņu berni, viņu dzīve, gan jau viņām ir savi uzskati par šo visu.
Esmu no tiem "retajiem" gadījumiem, kam sišana radījusi traumu, jo tiku pērta ar iemeslu un bez iemesla, tētim bija problēmas ar alkoholu, un es biju viņa dzēruma agresijas "upuris". Trauma izpaužas tādejādi, ka vienkarši bail no vīriešiem, nevis tā, ka "Ak kungs, rekur vīrietis, jābēg", bet vienkārši neuzticos un cenšos vienmēr saskatīt kaut ko negatīvu katrā.
Itkā nekāda baigā aizvainojuma pret tēvu nav, vienkārši tagad ar viņu galīgi negribu kontaktēties un dziļi sirdī ,tomēr jūtu to rūgtumu, jo dēļ visa tā esmu kļuvusi noslēgta, kautrīga un nesabiedriska, cenšos kaut kā sevi pārvarēt. :)
Šī nebija žēlošanās, bet vienkāršī viela pārdomām, tām, kas uzskata,ka sišana jau neko nenodara, varbūt kādam tā ir, bet zemapziņā tas viss tik un tā paliek. ;)

Neatbalstu. Pati esmu uzaugusi bez siksnas, bez sisanas pa dibenu, pat ar roku ne, un par to vecakiem saku paldies. Savus bernus noteikti audzinasu tapat, tikai ar milestibu.

nu vienai liekas normáli, ka vírs vinju ieklapé - nu kas tur táds? bérníbá tévs sita, tagad vírs - viss normáli vinjas uztveré... un logiski, vinja lauj víram ieklapét arí bérnu, ja nav skjívi nomazgájis. normáli? né! varbút, ja shí sieviete nebútu sista bérníbá, vinja neljautu tagad tá ríkoties víram!

un tás, kas saka, ka périens nav nekas traks, tá tam jábút, vnk censhas attaisnot savu un savu vecáku nepareizo rícíbu. vardarbíba vienmér ir slikta. bez iznjémumiem.


un ja jáklapé bérns par to, ka veikalá krít gar zemi un sit pa grídu galvu lai nopérkat kádu s*du, tad vispirms reáli jáklapé vecáki par debílu audzináshanu, nevis bérns. bérns ir vecaaku audzinashanas rezultaats

Neatbalstu bērnu regulāru sišanu

Kurš 'tad reāli te runā par regulāru iekaustīšanu?

né! varbút, ja shí sieviete nebútu sista bérníbá, vinja neljautu tagad tá ríkoties víram!

A, varbūt neļautu, a, varbūt ļautu. Kā, pie velna, tu to zini,kā būtu ja būtu?
kārtējo reizi sākas demogoģija, dramatizēšana un nespēja pieņemt citu viedokļus.

Kurš 'tad reāli te runā par regulāru iekaustīšanu?

Es to domāju vispārīgi. ;) Izskatās, ka dažas domā, ka vienīgais veids kā apkarot bērnu nepaklausību ir sišana.

Mamma nesen stāstīja gadījumu veikalā pie kases, kad kāds 9-gadīgs puišelis, neapmierināts ar faktu, ka mamma nepērk to, ko viņš grib, nosauca viņu par kuci (mamma gan šim arī esot momentā uzšāvusi), pēc tam vēl paspējis iespert un aizskriet prom. Ir briesmīgi ko tādu redzēt. Tāpēc galējos gadījumos uzskatu, ka bērziņdakteris ir tieši laikā. Bet nu šajā gadījumā jau ir manāms, ka problēma ir bijusi ielaista, tāpēc nav brīnums, ka bērns tā attiecas.