Krista, mājās esot, esmu mēģinājusi arī "sākt raudāt", jāsaka,ka tajā reizē nostrādāja. bet uz ielas, veikalā diez vai es būtu gatava šādi izpausties. jau tāpat pietiekoši daudz skatienu tiek vērsts mūsu virzienā- gājienā līdz mājām n-tās reizes garāmgājēji ieminējās, ka kurpītes nav. un puķu tantiņa sāka žēlaboties, ka bērnam taču saule spiež acīs. (tas man sakāpināja vairāk nervus, nekā mazā histērijas, jo veikalā pie mašīnas saules vēl nebija, bet omītes jau vnm labāk zina)
un vispār- vai šādu metodi ir normāli piekopt?! kā to iztulko bērns-varbūt nodomā, ka normāli ir tā kaligāt, ja jau mamma arī tā dara?!
vispār- viegli ir pateikt tām, kurām bērnu pašām nav,ka viņas jau savējos audzinās "'ļoti pareizi", bet, kad tev reāli ir tas bērns, jāpieņem lēmumi, tad ir grūti saprast, kurā brīdī kā labāk rīkoties, lai iegūtu respektu no bērna puses pret sevi un citiem pieaugušajiem...