Nu, es nometu tieši tādā veidā.
Nekad neesmu ievērojusi diētas vai sevi ļoti ierobežojusi ēšanas ziņā. Labi, atzīšos, ka man tīri dabīgi negaršo saldumi un saldinātie dzērieni (kolas, limonādes, sulas... vārdu sakot, jebkas, kas nav negāzēts ūdens vai svaigi spiesta sula), čipsi un tāda veida našķi.
Hormonu tablešu dēļ "nemanot" pieņēmos svarā. Kad vajadzēja nomest, nekritu panikā, kas rada vēlmi strauji tievēt, bet vēlējos vnk izmainīt dzīvesveidu un sāku neēst vakaros (pa dienu turpinot ēst, kā agrāk) un drusciņ vairāk sportot. Gada laikā tikpat nemanot nometu 13kg, kas ir ļoti veselīgs svara mešanas temps.
Šovasar ēdu kā pagadās un tagad atkal esmu sākusi neēst vēlu (nu, teiksim, pēc 19:00).
Nevarētu teikt, ka jūtu, ka kaut kas tiek atņemts. Sajūta, ka iepriekšējā vakarā nav pielikts kunģis, no rīta ir neaizstājama pati sevis, nevis tievēšanas dēļ.
Un man nekad arī nav bijis mērķis izdēdēt, lai izskatītos pēc padsmitgadnieces ar kaulaniem vai pārlieku tieviem (neizteiksmīgiem) gurniem, kājām, pleciņiem. Man patīk, ka citas tā izskatās, bet es jūtos labāk, ja redzu, ka man ir dupsis, kājas (ne riepa vai vēders :D)... Vārdu sakot, sievišķīgas aprises.