Bijušie

Nekontaktējos, bet ja satieku sasveicinos, aprunājos, neviens man neko sliktu nav izdarījis, kāpēc lai es izvairītos vai kā savādāk izturētos...

Fascinē Ērzeļa vīna vakari. Un ko pēc tiem vīna vakariem darat? :D Baigie bijušie, zinies. :D
Kreimene, izskatās, ka neesi tikusi pāri šķiršanās faktam, jā, nekontaktēsieties jūs, tāpēc jau tas ir tavs bijušais. Izzudīs pēdējās jūtas un viss.

Ja nu gluži virsū uzskrietu & pēc šiem gadiem mani atpazītu, mēģinātu vismaz pieklājības pēc izmocīt „Labdien”. Bet labprātāk ar savām pagātnes kļūdām nesasveicinos.
JO Tas bija ļooti sen ( vidusskolas laiks ir gluži kā cita dzīve)
es biju ļoooti jauna un dumja ( pusaudze )
nekā tāda ko ar prieku atcerētos tur nebija (drīzāk sarkstu & bālu)
tur vispār nav nekā tāda ko atcerētos (varbūt pieredze)

Man gan vienmēr ir patīkami atcerēties vecos labos laikus un neesmu nevienu bijušo ignorējis. Galu galā katra no viņām manī savu nospiedumu atstāja un, ja nebūtu viņu, tad es nebūtu tagad tāds, kāds esmu. Pat negatīvā pieredze ir laba pieredze un ar to ex, kura man ragus uzlika, tāpat satiekamies un aprunājamies .. tomēr ilgi kopā bijām. No hard feelings.

Mēs esam ļoti labi draugi. Teju katru otro dienu čatojamies fb, pāris reizes mēnesī tiekamies uz aliņiem, ballējamies, runājamies un tā. Un nav nekāda funny business un nekad arī nebūs, jo ja kaut vienam no mums būtu kaut kas padomā, pa šiem 6 gadiem kopš mūsu romantisko attiecību izbeigšanās, tas jau būtu noticis.
Un iedomājies, Artemzija, jā cilvēki var iedzert, parunāties un pavadīt laiku kopā bez vajadzības ielēkt otram biksēs.
Ja cilvēki ir šķīrušies kā civilizētas būtnes, bez vardarbībām un tādām lietām, tad uzskatu, ka komunikāciju var saglabāt. Pastāv taču dažādi attiecību modeļi. Kāpēc gan man bijušo puisi nepadarīt par esošo draugu?
Starp citu, arī mans puisis neiebilst, ka kontaktējamies.

Kāds ir aizvainots, ar citu palikām naidā, tad nu nekāda kontakta nesanāk :D ir viens ar kuru reizi gadā apmēram apmainamies ar draudzīgām vēstulēm kā nu kuram iet un viss..

Uzturu kontaktus tikai ar vienu bijušo. Pēdējo. Ar pārējiem - nekā. Nav vajadzības un vēlmes.

Ir daži, kuri uzstājīgi aicina draugos, raksta vēstules, ka ļoti nožēlo, gribētu laiku atgriezt atpakaļ, lai gan pagājuši jau daudzi gadi. Neapstiprinu un neatbildu, jo man ir ģimene un tagadne.
Ja nu akurāti, sanāk uz ielas saskrieties, tad gan pasveicinu, tīri pieklājības pēc.

Samāra, jā var uzturēt, bet ne jau rīkot vīna vakarus. Smieklīgi tas izklausās - vīna vakars ar bijušo, un bonusā vēl sekss. :D Pašai tev jau ļoti patiktu, ja tavs draugs čupotos ar savu bijušo. ;)

Neticu tādām bijušo draudzīgajām attiecībām, varbūt, izņēmuma gadījumos.

Nekādus sakarus neuzturu. Varu piekrist Artemzijai un arī man kaut kādi vīna vakari ar bijušajiem liekas ļoti dīvaini un nevajadzīgi. Vismaz es nevarētu iedomāties situāciju, kurā es nevis dzeru vīnu ar savu tagadējo mīļoto, bet skrienu dzer pie savas pagātnes. Kam tas vajadzīgs???

Vispār lielās draudzības ar bijušo saprotu tikai gadījumā, ja ir kopīgs bērns. Tad ir cita situācija, jādomā par bērnu utt.
Taču, ja bērnu nav, es tiešām nesaprotu, kam tas ir vajadzīgs, ja ir attiecības un mīļotais, ar kuru pavadīt laiku, kad gribas to pavadīt ar vīrieti.
Es nebūtu priecīga, ja mans vīrietis jūsmīgi stāstītu, cik viņam dievīgas bijušās, cik satriecošas viņas un vispār, ka vispār viņam tagad nav laika, jo jāskrien pie bijušās dzert.

Ar bijušo puisi kontakts sanāk visai mazs, ja nu vienīgi satieku kādā bārā, jo abi pārsvarā apmeklējam vienas uz tās pašas vietas. Retu reizi sasveicinos, parunājos, pirms kāda laika ļoti pārdzīvoju, ka mums nav nekāda kontakta, jo es viņu, vēljoprojām, uzskatīju par sevi tuvu draugu, līdz sapratu, ka lol, ne, nau verc, ja cilvēks nevēlās uzturēt kontaktu, tad nav nemaz vērts censties.
Viņa mamma no otras puses, katru reizi satiekot mani uz ielas apsveicinās, parunā, apskauj, pajautā kā iet, visos sociālajos tīklos ļoti mīļi apsveic svētkos un man dažreiz ir sajūta, ka vairāk pietrūku viņa ģimenei, nekā viņam pašam un lai cik smieklīgi neskanētu, man bija tā pati sajūta, ka man viņa ģimenes pietrūkst vairāk nekā viņa.

Es arii neticu lielai draudziibai ar bijushajiem. Ja jau jums kopaa ir tik superiigi un jauki, kaapeec bija jaashkjiras?
Nu var jau buut, ka kaadam izdodas uztureet labas attieciibas, bet peec savas un apkaarteejo pieredzes spriezhot, taados gadiijumos vienam vai otram veeljoprojaam ir juutas.

Viina vakari, ballites un kas tik veel ne... hmm. Taads variants daudzaam ir pilnibaa pienjemams un forshs, bet nez kaapeec, kad draugs taa satiekas un chupojas ar bijusho, tiek ceptas sashutuma pilnas diskusijas "Kaa vinjsh taa var?! Kretiins, satiekas ar bijusho!"

Ja jau jums kopaa ir tik superiigi un jauki, kaapeec bija jaashkjiras?

Stulbs jautājums, sorry. Bet es ar savām draudzenēm vai kolēģiem, ar kuriem varu forši patusēties, kopā pavadīt laiku, dzīvot kopā un ģimeni plānot negrasos. Varbūt ir forši kopā kā draugiem, bet ne kā mīlniekiem. Tad nu, ja tas ir cilvēcīgā veidā saprasts un izrunāts, var mainīt attiecību formātu.

Kurš teica,ka sekss ir?

Man ir bijuši tikai divi, pirms mana tagadējā vīrieša. No kontakta ar vienu cenšos izvairīties cik nu var, bet ar otru esam labi draugi, jo šķīrāmies tā civilizēti un abi to vēlējāmies.

Nekotaktejos,bet šad tad uzraksta un uzrodas viņi,bet tad tādas vēsas atbildes no manas puses.

ar vienu agrāk sveicinājos, bet tagad viņš sācis mani neievērot. pēdējo gan pilnīgi un galīgi esmu izsvītrojusi no savas dzīves un pareizi darīju. jebkurā gadījumā soc. tīklos viņi neviens nav manu draugu lokā vairs :D

Ar pašu pirmo bijušo esam palikuši naidā it kā, ar pārējiem vienkārši nekontaktējos, vienīgi tik tikko izšķīrāmies ar draugu it kā abpusēji sarunājot, ka tomēr nav mums pa ceļam, bet domājam, ka paliksim labi draugi. Redzēs gan kā un vai tas izdosies! Bet vairāk gan piekrītu jau te iepriekš minētajam, ka pagātnei ir jāpaliek pagātnē, man īstenībā diez ko nepatiktu, ja draugs ar bijušo vēl sazinātos intensīvi.