Nekontaktējos. Vienaldzīgi cilvēki. Kas bijis, tas ir izbijis un es šobrīd esmu citās attiecībās, tāpēc netaisos tēlot kaut kādu salkanu sentimentu pret pagātni. Ja čalis izrādījās idiots, tad izrādījās. Ko darīt? Tagad slavēt viņu, jo es taču viņu kādreiz mīlēju? Akla biju, ka mīlēju. Tagad pašai šoks par to un atzīstot, ka viņš bija idiots, es nejūtos tā, it kā ''noliktu pati sevi''. Drīzāk apzinos realitāti, nevis dzīvoju ar rozā brillēm, cik viņš bija fantastisks cilvēks.
Man daudz vairāk nav saprotams tas, kad cilvēks ir citās attiecībās, bet joprojām sentimentāli pinkšķ spilvenā par visiem bijušajiem, regulāri pārcilā bildes un kladzina, cik tas bija skaisti. Ko tad neesi joprojām kopā, ja jau bija tik skaisti?
Manuprāt, tagadnē nav vietas pagātnei.