Bēbīštēma

Viss būtu labi, ja dzīve visu tā varētu ieplānot.

Kāpēc lielākā daļa vispirms domāpar bēbi? Kaut kāda jaunāko laiku tendence... Kāpēc vispirms nedomāt par kāzām?

Varbūt jaunāko laiku tendence, bet apprecēties var jebkad. Visiem taču nav uzskats kā agrāk, ka bērnam jādzimst laulībā, pirmās vajag kāzas utt. (Bet, lūdzu, nevēlos sākt šo tēmu, jo katram savi uzskati.)

Kāpēc lielākā daļa vispirms domāpar bēbi? Kaut kāda jaunāko laiku tendence... Kāpēc vispirms nedomāt par kāzām?

Piekrītu zakjim. Ja reiz gribas plānot, tad ieplānot visu pēc kārtas: Kāzas, finansiālā stabilitāte, atmest kaitīgos ieradumus, ja tādi ir, tad plānot bērnus.

Cik patstāvīgi un nodrošināti esiet? Bērns ir nopietns lēmums. Ir jāapsver daudz un dažādi jautājumi un aspekti.

Es tikai izteicu savu viedokli - man šķiet, ka vairumam sieviešu ir svarīgi būt sievai nevis vnk draudzenei ar bērnu.

Ok, es arī piederu pie tām, kas par bērnu domā pēc 30. Precīzāk, man tagad ir 30, bet par bērniem vēl nedomāju. 21 man liekas par agru, vismaz nevaru iedomāties, ka es tajā laikā domātu par bēbjiem. Tajā pašā laikā ir meitenes, kuras uzskata, ka ir ok dzmedēt arī 18 -20 gados. Šis temats jau Tev ir jārunā ar savu draugu, ja vien viņam arī nav 21, jopriekš čaļiem tas, manuprāt, tiešām ir par agru.
Ja abi tam ir gatavi, tad jau ar mācībām savienot nav problēmu. Tam ir simtiem pierādījumu.

Cik patstāvīgi un nodrošināti esiet? Bērns ir nopietns lēmums. Ir jāapsver daudz un dažādi jautājumi un aspekti.

+++
Būtu zinājusi cik grūti tas ir (tieši emocionāli), laikam būtu vēl nedaudz pagaidījusi.

Būtu zinājusi cik grūti tas ir (tieši emocionāli), laikam būtu vēl nedaudz pagaidījusi.

:D būtu zinājusi cik viegli , būtu to darījusi krietnu laiku atpakaļ :)

Es jau arī tikai izteicu viedokli, nesaku, ka Tavs ir nepareizs. ;)
Jā, draugs jau ir teicis, ka par agru. Pēc tā arī neesmu teikusi, ka gribu tagad.

K un wee - divi dažādi viedokļi. :D

Man arī galvā tikai viena doma - bēbis, bēbis, bēbis. Bet jāpabeidz skola un vēl nepilns gads jāpastrādā, lai bērna kopšanas atvaļinājums būtu finansiāli nodrošināts. Un, ak jā, pa to laiku arī vel kazas ieplānotas. It kā esam baigi elastīgi visādos jautājumos, bet tomēr man gribas apprecēties un tad radīt bērnu. Negribu būt draudzene tikai, kur nu vēl draudzene ar bērnu. Bet nu pulkstenis baigais galvā tikšķ. Tūlīt paliks 27 gadi. Visu laiku par bērniem domaju, un nelīdz pat tas, ka strādāju ar maziem bērniem, vajag savu :D Bet nu citiem neviens priekšā nepateiks kad to darīt. Šeit var tikai pačatot un pagaudot pret mēnesi, cik ļoooti gribas, bet lēmumu pieņem tikai topošā bērna vecāki divatā.

Es arī gribu pirmo bērniņu līdz 23/24, draugs domā tāpat. Bet, līdz bērniņam gribam noteikti apprecēties, nostabilizēties tieši ar mājokli un galu galā, nedaudz pabaudīt dzīvi, kamēr esam divatā.

Jebkurā gadījumā, lēmums ir jāpieņem Jums abiem. Nekādā gadījumā neizej uz principu - es gribu un par spīti visam tagad palikšu grūta. Tā var sanākt pēc tam šmucīte.

Weee
man ir grūti jo es esmu control freaks. :D
bieži stresoju par ikdienas sīkumiem un plus vēl kad hormoni trako - tad vnk ir čau.

Mani vienkārši pārsteidz, ka no daudziem jauniešiem ir dzirdēts - gribam bēbi. Bēbis ir forši! Kāzas gan ne, jo tā taču ir baigā atbildība un tēriņi... Tad rodas iespaids, ka bēbi uzskata par tādu kā tamagochi, kas mēnesī izmaksā piecīti... Just saying!

Nekādā gadījumā neizej uz principu - es gribu un par spīti visam tagad palikšu grūta.

Šis man liktos baigi negodīgi pret draugu, ja pati, par spīti visam, paliktu stāvoklī. Protams, ka ir jārunā un abiem jāgrib. To visu zinu. Vienkārši vairāk gribēju dzirdēt jūsu pieredzes, nevis manis pamācīšanu vai nosodīšanu. :)
Zakji, nē, tieši šim visam gribēju piebilst, ka tas nav tikai tāds "gribu". Protams, ka apzinos to atbildību, tēriņus utt., jo pašai ģimenē un rados ir pavisam mazi bērni, ļoti labi zinu, ko tas nozīmē, un ka tā nav lelle.

Kāpēc lielākā daļa vispirms domāpar bēbi? Kaut kāda jaunāko laiku tendence... Kāpēc vispirms nedomāt par kāzām?

Mana situācija, domājām par bēbi un tad kaut kad dom;asim par kāzām. Parzeizāk būtu, es negribu tagad kāzas un pirms tam negribēju, jo nebiju un vēl neesmu gatava kāzu organizēšanai, kā arī naudas ziņā ir daaaaudz, daaaaudz, daaaudz citas lietas, kur to naudu ieguldīt un izterēt. Pēc 2 gadiem noteikti, jo ja nevaru apprecēties tā kā gribu, tad neprecos vispār. :)

Bērns nav suns, ko var nopirkt, bet pēc tam atstāt patversmē. Tas tā. Mans komentārs par autores jautājumu. Nešķiet, ka līdz galam saproti, ko nozīmē, kad tev ir bērns.

Nutija, ja liekas, ka esi gatava kļūt par mammu, tas ir forši, BET pirms tam apsver - naudas lietas - visus plānotos, neplānotos izdevumus, vai ar drauga algu varētu izdzīvot?
Kā jūs dzīvotu? Kur? Kas pieskatītu, kad būsi studijās?
"Sobrīd pati nestādos priekšā, kā apvienošu bēbi un mācības, īpaši, ja man na neviena šeit no ģimenes un mamma pie manis nevarēs dzīvot pus gadu, bet mēģināšu! Ticu, ka man sanāks!

MoonLady Suns nav bērns, ko var paaudzēt un tad atdot audzinātājām bērnudārzā ņemties. :D

Tas principā bija domāts - ka ne pret bērnu, ne dzīvnieku nevar attiekties bezatbildīgi. :) Tas ir mūža solījums abos gadījumos.