negribu darbu

Man ir līdzīgi, nespētu 9-17 strādāt atstrādājot, patiktu strādāt darbu, kur nav konkrēts grafiks.

Pazīstama sajūta. Dažreiz šķiet kā važas-cilvēki strādā no 9-5 (ok, +/-), 5x7 lai vienk izdzīvotu. Pa lielam tā vnk ir sistēma, no kuras nav iespējams izrauties un kas ir izdevīga un nepieciešama tam mazajam procentam, kas var atļauties to nedarīt.
Labāk par to pat neaizdomāties!:D Un tā arī ir-lielākā daļa arī neaizdomājas, automātā izdzīvo šo shēmu.

Šī jau ir cita tēma, bet kā es neciešu ierēdņus! Sanāk šad tad saskarties-nereti tiem jau 5dienās ap 14:00 darba diena galā:D Par nekompetenci, kas izriet no tā, ka amatos ir salikti krustdēli, mazmeitas utt.vsp nerunāsim:D

Ja esi pieticiiga, tad paarcelshanaas uz valsti ar lieliem bezdarbnieku pabalstiem var buut izeja.

Man teorētiski nav iebildumu pret darbu kā tādu,bet man riebjas tās noteiktās stundas, noteiktā vietā, noteiktos apstākļos, ko nevar izmainīt. Ka nevar pat izdarīt lietas, piem., tajos pašos valsts uzņēmumos, kad viņi strādā.
Personīgi priekš sevis.. Ideālā variantā esmu par to, ka, piem., 3 dienas es strādāju mājās un 2 kaut kur. Vai arī noteiktajā vietā, bet, kamēr viss izdarīts, t.i. ne obligāti sēdēt un blenzt sienā, ja viss izdarīts.
Pašlaik strādāju freelance un mājās, dažreiz ofisā pārmaiņus. Nu un te arī ir savi + un -, visvairāk jau tas, ka nekad nezini, vai spēsi nopelnīt.

Bet jūs saprotat, ka, strādājot mazāk stundas, nevar cerēt saņemt tādu pašu algu? Darba devējam arī ir jānopelna, lai varētu jums algu maksāt.

Domāju, atslēgas vārdi te ir darba devējam jānopelna. Londonā esmu strādājusi divos uzņēmumos, un abi būtu mierīgi varējuši palielināt visiem algas par jūtamu summu. Domāju, ka arī lielākajā daļā citu labi pelnošu uzņēmumu ir tāda pati situācija. Ir arī galēji varianti kā vairums lielo supermārketu, kaut vai amerikāņu Wallmart, kura īpašnieki ir kļuvuši par biljonāriem, taču milzīga daļa viņu darbinieku ir uz nabadzības sliekšņa. Godīgi?

Krista,

Ja esi pieticiiga, tad paarcelshanaas uz valsti ar lieliem bezdarbnieku pabalstiem var buut izeja.

Esmu pieticīga, taču ne zemiska.

domāju ka tev paliks garlaicīgi no šīs ''dzīves baudīšanas'' tb nekā nedarīšanas.

Kā bija tas diezgan patiesais teiciens - atrodi nodarbošanos, kura tev patiešām patīk un tev nekad vairs nebūs jāstrādā. :)

.Primavera, tie ir uzņēmējdarbības pamati- darba devēja peļņa ir samaksa par to, ka viņš uzņemas risku. Jo lielāks uzņēmums, jo lielāks risks. Vai tas ir godīgi, neņemos teikt, atkarīgs no konkrētās darba vietas. Bet teorētiski -jā, ja neesi spējīgs/gatavs uzņemties biznesa risku, ir jāsamierinās ar to, ka darba devējs pelnīs uz tava rēķina.

Ar to fleelancingu nav viss tik rožaini. Es darbojos līdzīgā ritmā, bet diemžēl, ar laiku saproti, ka no tevis patiesībā ļoti maz kas atkarīgs. Ja ir šobrīd darbīņš, tev tas ir jāņem un ne jau naudas pēc, bet tāpēc, ka ja 2 reizes atteikti, trešo reizi pie tevis neviens nenāks. Nu nevar tā, ka strādāsi tikai 5 stundas trešdienā, tā nebūs. Iespējams ar laiku, kad būsi liela uzņēmuma vadītājs, kas var atļauties nākt, kad viņam sagribas, bet arī bez viņa viss notiek kā pēc pulksteņa.

Es autori saprotu.
Es visu laiku biju strādājusi maiņu grafiku (apmēram 2x2 pa 10-11 h), tad pamēģināju pastrādāt citā darbavietā darbadienās no 9.00-17.00 un man gribējās nošauties! :D Labi, ka man paralēli bija izstrādāta biznesa ideja, tāpēc izdomāju to realizēt. Šobrīd es tāaa priecājos, ka man ir brīvais grafiks, vnk alelujāaa...! :D protams, varētu paņemt kādu pusslodzīti klāt, bet nu tās 8-11 h dienā man liekas daudz... Es tiešām neko nevarēju paspēt izdarīt, gāju no darba mājās, taisīju ēst, dušā un gulēt... Un tā 5 dienas nedēļā.
Tāpēc jācenšās būt pašam sev saimniekam nevis strādāt citiem, tad arī grafiks būs brīvāks. ;)

Tas par to uzņemēju ir tikai škietami. Viņš var nenākt uz "darbu", bet īstenībā viņš strādā 24h/d, jo atild par visu un visiem konkrētajā uzņēmumā.
Sophie iepriekš pareizi uzrakstīja.

Kad tev būs nauda izklaidēm utt.,bet nestrādāsi.Pastāsti man kā to panāci arī vēlētos sēdēt mājas kaut man šķiet atradu savu darbu un man patīk(pagaidām).

Ja vien neiet runa par kaut kaadu mazu veikalinu ar 3 padotajiem, bet par patieshaam nopietnu uznjeemumu, tad grafiks ir tieshi veel nospriegotaaks kaa 9-5 darbiniekam, jo ir jaadomaa par to, kaa visiem samaksaat, vai buus pelnja vai nebuus, dazkaart jaalabo darbinieku kljuudas utt, ja grib, lai uznjeemums plauktu. Peec daudziem gadiem, kurus pavadiiju liidzaas exviiram biznesaa, sapratu, ka vislielaakaa haljava ir tieshi 9-5 darbaa. Ne ir jaaceljaas 5 no riita, jo ofisaa appluudushi griesti, ne ir jaadomaa kaa aizvietot 5 darbiniekus gripas sezonaa.

Ir tik daudz profesiju, kurās nav 9-17 režīma! Es arī varu izvēlēties, kad un no kurienes strādāt (ar nelieliem ierobežojumiem), bet tā arī nav nekāda medusmaize. Tāda sajūta, ka tu vienkārši strādā visu laiku. Labi vismaz, ka man patīk tas, ko daru.

Bet tu šajā ziņā neesi unikāla. Visi ir noguruši. Visi grib mazāk strādāt, bet vairāk atpūsties, baudīt dzīvi un pavadīt laiku ar tuvajiem cilvēkiem. Bet kādam ir tā naudiņa jānopelna, lai to varētu darīt. Var jau filozofēt, ka pirms industriālās revolūcijas cilvēki strādāja mazāk, bet kāda tam šobrīd starpība. Gribam dzīvot attīstītā pasaulē ar visām ērtībām, tad attiecīgi arī darba produktivitātei jābūt lielākai.

Piesakies šovam Brīvdienas Meksikā. :D

Sophie,

ir jāsamierinās ar to, ka darba devējs pelnīs uz tava rēķina

Acīmredzot ekonomikas pamatus esi ņēmusi no Marksa, kuram kapitālists ir strādnieku ekspluatētājs. Es tomēr sliecos uzskatīt, ka kompānijas ienākumi jādala pēc labākās sirdsapziņas, nevis cilvēki jānoslauc, jo to it kā nekādi likumi neaizliedz un mācību grāmatas pat atļauj. Protams, realitāte ir tāda kāda tā ir, un lielu tiesu tas ir arī darbinieku dēļ, kas jau defaultā samierinās ar pastāvošo pasauli, un pat iedomāties negrib, ka varētu būt citādi.

Sugar, jā, par dažādām problēmām esmu daudz dzirdējusi, arī no draugiem, kas ar to nodarbojas. Tas var izvērsties arī par vairāk kā 40 stundu darba nedēļu, jo tev ne tikai ir jāstrādā, bet arī jāmeklē cilvēki, kas vispār par taviem darbiem gribēs maksāt, un tas ne vienmēr ir vienkārši. Nezinu par Latviju, bet Anglijā freelanceru ir ārkārtīgi daudz, konkurence ļoti liela.

.Primavera, laikam es nepareizi izteicos. Nerunāju par ekspluatēšanu, bet darbinieku izmantošanu savu mērķu sasniegšanai. Darba devējs pelna uz savu ideju, savu risku, mazākos uzņēmumos arī uz spēju piesaistīt klientus. Protams, ka ideālajā pasaulē darba ņēmējam ir jāsaņem pēc saviem nopelniem.
Tavā konkrētajā gadījumā (nezinot nianses un darba vietas īpatnības), es ietu pie darba devēja, lai pārrunātu iespējas darbu organizēt citādāk. Secinu no tā, ka plāno iegūt doktora grādu, Tavs darbs nav gluži tāds, kam būtu laupīta radošā pieeja.

Var jau filozofēt, ka pirms industriālās revolūcijas cilvēki strādāja mazāk, bet kāda tam šobrīd starpība. Gribam dzīvot attīstītā pasaulē ar visām ērtībām, tad attiecīgi arī darba produktivitātei jābūt lielākai.

Darba produktivitāte mūsdienās ir milzīga, un lielākoties pateicoties tam, ka ražošana ir gandrīz pilnīgi mehanizēta. Datorus un pārējo tehniku ar rokām neviens neliek, detaļas ar rokām vairs nevirpo, drēbes ar rokām tikai Chanel šuj, pārtikas audzēšanai/novākšanai/ražošanai ļoti maz cilvēku darba vajadzīgs utt. Produktivitāte šobrīd no cilvēka darba ļoti maz atkarīga. Un pat grūti pateikt, ar ko cilvēki šobrīd nodarbojas? Mēģina izdomāt vēl vienu revolucionāru šampūna veidu, vēl revolucionārāku par jau esošajiem 5 miljoniem? Bildē Kardašianas pakaļu un printē uz žurnālu vākiem? Es neredzu nekādas īpašas ērtības, kas man tagad būtu, un būtu tikai pateicoties cilvēku nebeidzamajam darbam.

.Primavera, Tu gribi iegūt labu izglītību, bet neredzi tam jēgu? Tas nav tas, ar ko gribi nodarboties? Nu tad- priekš kam?

Tik daudz esmu par šo domājusi.... Pretēji autorei man ir vēlēšanās gan pēc darba, gan , vīra gan bērna!

Bet darbā esmu prom 9 h (ieskaitot pusdienas pārtraukumu) + 3 h paiet ceļā uz un no darba (sastrēgumi un sanāk braukt no viena Rīgas galu uz otru) un tas kopumā ir 12 h, kas ir nožēlojami. 8 no rīta izeju no mājas 20:00 pārnāku :( un tā katru darba dienu, diemžēl tāda ir mūsdienu realitāte. un domājot par ģimeni ir ārtkārtīgi skumji, ka maniem bērni sākot no 3-4 gadu vecuma mani redžes tikaI 2-3h dienā.