negribu darbu

risinājums- mēģini kaut kā izdzīvot

Ja man būtu šādas domas, tad mēģinātu atrast darbu, kas nešķistu kā darbs, bet gan vairāk kā hobijs, ko ļoti, ļoti patiktu darīt, jo mājās nosēdēt nevarētu tāpat.

Vai arī apmeklētu visādus kursus, ja būtu vēlme (protams, ja ir laiks un enerģija pēc studijām).

Ieteikums viens, ja nevēlies strādāt - atrodi sponsoru.

Kad sapņo, aizver acis.

Nina - mana lielākā interese ir tieši tas, ko studēju, un šobrīd arī strādāju šajā jomā. Darbs ir interesants, tās 8h paiet kā varbūt paietu 5, kolēģi man ļoti patīk, taču es jūtos ieslodzīta tajā 9-5 režīmā, ar visiem menedžeriem un priekšniekiem, algām un izdzīvošanām, stingro grafiku, tikai 2 brīvām dienām nedēļā utt. utt. Lai vai kāds būtu darbs, es to vienkārši negribu. Varu izturēt strādāšanu, taču nekad nebūšu laimīga šādi dzīvojot.

Agrāk es šī visa dēļ jutos slikti, šķita, ka esmu slinka, taču nesen izlasīju kādu grāmatu par darba kultūras attīstību, un visā cilvēces vēsturē neviens nav strādājis tik daudz, cik strādājam mēs, izņemot vergus un dažas desmitgades pēc industriālās revolūcijas, kad cilvēki rāvās pa 10-11h dienā. Tādēļ domāju, ka mana nevēlēšanās strādāt ir pat ļoti attaisnojama, nevis parasta sapņošana.

Es no vienas puses saprotu autori. Skumji,ka lielākā daļa dzīves paiet darot to,kas nepatīk un tiem pavadīta vietā,kur nevēlies. Ne visi var saviem hobijiem spēs nopelnīt tik daudz ,lai atļautos pastāvīgu dzīvi (pabarot sevi, noīrēt dzīvokli un visādiem citādiem tēriņiem). Citreiz jāpaiet daudziem gadiem,lai hobiju pārvērstu par pelņas avotu,kas spētu mūs pilnībā nodrošināt.

Meklē sponsoru, spēlē loterijas, ko te vēl var ieteikt....

Bet ja nopietni, tad meklē darbu, kur tas būs atkarīgo no pasūtījumiem, bet atkal... tad tu būsi ieslodzīta režīmā "no zvana līdz zvanam"

es jūtos ieslodzīta tajā 9-5 režīmā

Ir varianti kaut kā kļūt par freelancer, strādāt kad gribi, kur gribi, cikos gribi, uz kaut kādu projektu bāzes? Pārkvalificēties par gleznotāju?

Es nekad 9-5 rezīmā neesmu strādājusi, tāpēc saprotu tevi, nu nav tas, cik noprotu, forši. Tev atliek vai nu pārkvalificēties uz profsiju, kas pieļauj brīvakus darba laikus, vai arī meklēt iespējas sniegt pakalpojumus savas profesijas ietvaros kaut kā savādāk.

Nu jā, vai arī sponsoru :)

Sponsoru meklēšana ir absolūti izslēgta, būt atkarīgai no kāda ir vēl daudzreiz sliktāk nekā strādāt pašai.

Ir varianti kaut kā kļūt par freelancer, strādāt kad gribi, kur gribi, cikos gribi, uz kaut kādu projektu bāzes?

Mans studiju virziens ir viens no piemērotākajiem freelance darbam, un šī ir viena no iespējām, ko ļoti nopietni apsveru. Vienīgi pagaidām nevaru tam nopietni pievērsties, un šobrīd freelancing ir tikai teorija. Ja nav noslēpums, kāda ir tava profesija, 57days?

Paga, tu gribi uzdzīvot un baudīt, bet negribi strādāt? Kā, tavuprāt, tad finansēt tās uzdzīves un tīri praktiskās lietas(dzīvesvieta)? Nauda kokos neaug. Es domāju, ka puse pasaules grib nestrādāt, bet uzdzīvot, taču - diemžēl, naudu tām uzdzīvēm vajag, tāpēc jāstrādā, jo kam nav darba, tam nav arī algas.
Vienīgais, tu vari kļūt par kāda veca un bieza sakārņa mīļāko - tad varēsi nestrādāt un būs, kas visu apmaksā.

Ja negribi 9-5 darbu, tad meklē citas iespējas. Ir cilvēki, kas strādā maiņu darbus, cilvēki, kuri strādā brīvā režīmā no mājām, cilvēki, kas strādā pusslodzes utt. 9-5 nav vienīgais darba režīms uz pasaules.

Ja sakārni negribi un citu darba režīmu arī negribi vai arī tev ir profesija, kurā tas nav iespējams, tad...es nezinu, kā var īstenot vēlmi nestrādājot uzdzīvot sev.

Es saprotu autori. Tas ir nožēlojami, ka lielākā daļa no dzīves mums paiet darbā. Pavisam nestrādāt es negribētu, bet, ja būtu mana teikšana, tad, piemēram valsts iestādēs, es noteiktu darba laiku, piemēram, no plkst.10.00- 15.00 un viss. Uzskatu, ka 8 h darba diena ir par garu, tādējādi tiešām sanāk, ka mēs nevis strādājam, lai dzīvotu, bet dzīvojam, lai strādātu. Tās pāris stundas vakaros, ko es varu veltīt ģimenei, man šķiet krietni par maz.

valsts iestādēs, es noteiktu darba laiku, piemēram, no plkst.10.00- 15.00

Kā tad! Un kad lai cilvēks "parastais" saņem sev nepieciešamos valsts pakalpojumus, ja nevar darba dienas vidū izrauties no savas darba vietas? Man tieši šķiet, ka valsts iestāžu klientu apkalpošanā būtu jānosaka garāks darba laiks, lai cilvēki pēc darba laika 9-18 var piekļūt sev nepieciešamajiem pakalpojumiem.

leo leo,un kapec tad tikai valsts iestādē strādājošajiem? Kas tie par izņemumiem!? Lai jau visi strādā 5h dienā!

īsti nesapratu problēmu vispār. Autore negrib strādāt.Nu neviens negrib strādāt,visi grib,lai nauda vnk ir un pārējā laikā var taisīt rotiņas un gleznas zīmēt.

Es atkal gribu atrak stradat no 9-5,5xnedela Un brivdienas, svetku dienas atpusties. Mans grafiks mani dara nelaimigu.

Nu ko jūs piesējāties tām valsts iestādēm, palasiet kārtīgi, es teicu "piemēram, valsts iestādēs".

Man ir tieši pretēji - gribu bērnus, minimums vienu, vīru,darbu gribu, bet radošu un ar izaugsmi nevis rutīnā 8h sēdēt ofisā, jo tas nav domāts man. Ja negribas vīru, ģimeni, patstāvīgu draugu un arī strādāt nē, tad Tev sponsors jāmeklē.

Varēja bez piemēriem iztikt.

Es pilnībā saprotu autori darba jautājumā :)

Katram savs..es autori arī pilnībā saprotu :) Kaut ko lasīju numeroloģijā un var būt tā, ka dzimšanas datumā ir ielikts, ka cilvēks vienkārši nevar strādāt, ja viņu ierobežo..laikā, vietā, kaut kādā sistēmā (vadītāji utt)..man arī tā ir..Un tad paliek vai nu tas pats freelancer vai savs uzņēmums..Viegli pateikt, bet grūti izdarīt. :)

Un patīk nesen redzēts raksts, ka Ričards Brensons uzskata, ka darbiniekam pašam jāļauj izvēlēties darba laiks..Būtu forši. :) Protams, jābūt arī kaut kādiem rāmjiem, bet mums jāseko līdzi arī pasaules attīstībai un kaut kas jāmaina, lai būtu progress.

Bet jūs saprotat, ka, strādājot mazāk stundas, nevar cerēt saņemt tādu pašu algu? Darba devējam arī ir jānopelna, lai varētu jums algu maksāt. Tas jau ir daudz aprunāts- cik IKP tiek zaudēts kaut vai no tā, ka tiek piešķirta brīva diena, ja 18.11. un 04.05. iekrīt brīvdienā.
Autores gadījumā - darbs ar brīvu grafiku vai pašnodarbinātā statuss, vai sponsors.