vai jūs varētu???

Man arī bernībā stāstīja šausmu stāstus ,ja aiztikšu ielas kaķus vai suņus , tad visticamāk saslimšu būs caureja nedēļu un jābrauc uz slimnīcu .... :D

Visticamāk, ka nē. Meklētu kaķēnu no "māju" kaķenes. Neņemtu, jo bail būtu, ka izaugs mežonis ar "bomžotāja" gēniem.

:( skumji palika to lasot... it kā tiem bomža kaķīšiem nebūtu sirds. Es paņēmu kaķēnu patversmes - kā meitenes te traktē, bomzi, kurš bija izmests uz ielas nomiršanai. Nevienu dienu neesmu nožēlojusi savu izvēli, jo mīļāks kaķis man nekad mūžā nav bijis.
Ja apsvērtu ņemt vēl kādu kaķi mājās, tad ņemtu no patversmes atkal. Neredzu problēmu, jo kaķus vedu regulāri pārbaudīt pie vetārstiem un esmu pārliecināta par viņu veselību.

Esmu dzirdējusi, ja melns kaķis šķērso tavu ceļu, tad tas uz nelaimi :)

Zīle, atkarīgs no kuras uz kuru pusi iet :D

Mājās šobrīd ir runčuks, kuru paņēmām no ielas. Tajā brīdī tieši meklējām minci un šis kā zinādams pagadījās mūsu ceļā. Attārpojām, atblusojām, sašpricējām un tagad jau gadu ir laimīgs un vesels mincis mājās. Ja redzētu vēl kādu neaizsargātu radībiņu, arī to noteikti, ka paņemtu pie sevis (gan jau, ka draugu pierunātu :D )
Mēs tieši negribējām ņemt kaut kādus šķirnīgos kaķus, jo uz izstādēm netaisāmies vest un neredzu iemeslu pirkt pa lielām naudām minci, ja ir tik daudzi, kuriem par šo pašu naudiņu var palīdzēt. :)

es varētu, un esmu jau darījusi. tajā laikā gan vēl pie vecākiem dzīvoju un biju bērns, bet krustmāte ķengaragā paņēma no ielas. nu es nezinu kā tas kaķis tur atcerējās kaut ko bet pateicīgāku un mīlīgāku kaķi neesmu satikusi, ļoti draudzīga. un baigā medniece.
kad dzemdēja kaķēnus, tad smieklīgi uzvedās, jo vajadzēja, lai kāds ir blakus, tad mamma kā vecmāte pieņēma kaķēnus, citreiz kad tuvojās dzemdības gāja pie suņa klāt un kaut ko ņaudēja, lai pasēž ar viņu... :)

No lionne raksta:

Tikai vienas nedēļas laikā – no 9. līdz 17. novembrim – manā klīnikā tika atvesti trīs mājdzīvnieki ar vienu un to pašu diagnozi. Veicot asinsanalīzi zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā Rīgā, noskaidrojās, ka dzīvnieki saslimuši ar toksoplazmozi. Gan divarpus gadus vecais šķirnes mopsis, gan desmit gadus vecā siamiete un divus gadus vecā kaķenīte, kas pirms pāris mēnešiem bija paņemta no ielas, bet, tāpat kā abi pārējie, jau uzskatāma par mājdzīvnieku, bija saslimuši ar vienu un to pašu infekcijas slimību!

Re, nemaz nevajag mājās bomzi ņemt. Var arī šķirnes dzīvnieki slimot, kas nopirkti par simtiem eiro.
Rakstā minēja, ka parazītu pārnēsātāji ir gan ielas dzīvnieki, gan mājas dzīvnieki. Kur ir tas lielais pamatojums, ka ielas kaķis ir sliktāks nekā mājas kaķis?

weee :)
Zinu, kad Latvijā ( noteikti arī citās valstīs ) ir brīvprātīgie kuri ielas kaķiem meklē mājas. Mana draudžene šādi tika pie kaķa, ļoti mīlīgs :)

No mājām izmests uz ielas jau nav tas pats, kas paaudzēs izdzīvojis Rīgas mikrorajona daudzdzīvokļu māju pagrabos.

Nē, man nav aizspriedumu par ielu kaķēniem, ļoti labi, ka tos kāds paņem. Vienkārši man pašai personīgi būtu bail ņemt, jo baidītos par raksturu. Bet īstenībā jebkura dzīvnieka raksturs ir laimes spēle. Un vispār - man nespīd kaķi, es tāpat tā ņēmēja nebūtu :)

Varētu, protams, kāpēc nē? Pieaugušu gan neņemtu, bet kaķēnu - jā.

jaa, es panemu, mazu kakenu no ielas, dzivoja pie mums 13-14 gadus, bet diemzel nesen aizgaja :(

Ja ņem kaķi tikai mājām, kā mīluli, nevis staipīt pa izstādēm, tad es uzskatu, ka nav vajadzības ņemt šķirnes kaķi par kosmiskām summām (protams, ja tas nav veselības problēmu dēļ). Man nav nekādu pretenziju pret bezšķirnes/nezināmas šķirnes minčiem un no ielas vai patversmes ņemtiem, bet uzskatu, ka ir atšķirība starp vairākās paaudzēs dzīvojošu ielas kaķēnu un mājas vai no mājām izmestu kaķi, protams, apstākļu dēļ viņiem ir jāadaptējas tai videi un tad viņi nav diezko piemēroti mājām, kad kļūst par "savvaļas" kaķiem ;)
Pati neņemtu ne no ielas, ne patversmes, bet ja man kāds viņu atstieptu mājās, protams, ka man būtu vienalga no kurienes viņš ir un ārā nemestu, jo vairs nevarētu šķirties :D :)

Esmu dzirdējusi, ja melns kaķis šķērso tavu ceļu, tad tas uz nelaimi

Nu ne tak! Tam kaķītim vnk ir darīšanas otrā ceļa pusē!!!!

Ja vien man patiktu kaķi un es sev viņu gribētu, tad jā.

Jā, es to jau esmu darījusi. Kādā piektajā klasē vienu tādu atnesu vecmammai, viņš bija identiisks viņas iepriekšējam kaķim. Kļuva par viňas zelta gabaliņu! :)

Un otrs gadījums ir mammas kaķene. Paņēmu no ielas lietū, kad man bija 14. Viņa bija mazmazītiņa un izsalkusi. Mamma negribēja kaķus, bet mēs pierunājām. Sākumā gāja grūti, jo kaķenei ir raksturs. Darīja blēņas, gribēja, lai viss notiek pēc viņas prāta (bruka virsū ciemiņiem, kas nepatika), zaga! (Atradām viņas sazagto mantu krātuvi zem atpūtas krēsla :D). Bet vispār ļoti gudra kaķene - saprot visu. Reiz pateicu, lai atnes man sīpolu, pēc 5 min atnesa :D Prot spēlēt paslēpes, dot bučas pēc pieprasījuma, prasīt kaut ko ceļoties uz pakaļkājām un vēl daudz ko citu. Nu jau viņai ir 10 gadi, sver 8 kg un mammai ir kā vēl viena meita. Dzīvo divatā ar kaķi pēc tēta nāves, kaķene viņu ļoti mīl un sagaida no darba kā suns, guļ kopā un no rīta modina, utt. :)

Varētu. Kāpēc ne? Mūsu kaķis arī ir izbijušais bomzis, tikai nevis mēs viņu no ielas paņēmām, bet patversmē viņu no ielas atnesa un pēc tam draugs viņu paņēma. Taču, tāpat - bomža pagātne viņai un tagad mums ir fantastisks mājdzīvnieks, kurš mūs ļoti mīl.
Tikai, jā - ja es ņemtu no ielas, tad kaķēnu, jo man liekas, ka lielajiem ielas kaķiem(vismaz tiem, kas tusē ap māju, kurā dzīvoju) jau ir izveidojies raksturs un diez vai viņus varētu pāraudzināt vai pieradināt dzīvošanai dzīvoklī. Pirmkārt jau viņus vispār noķert nevarētu, jo viņi pie cilvēkiem nenāk, kur nu vēl noķert un iestiept dzīvoklī.
Par slimībām - ir tāda lieta kā vetārsts. Ja paņemtu kaķi no ielas, tad pa taisno pie ārsta uz pārbaudēm, potēm un ārstēšanām(ja viņam kkas kaitētu). Ne jau paņemtu un tad dzīvotos pa dzīvokli nepārbaudīts.

Nesaprotu tos, kuri baidās no ielas kaķiem.
„Mājas” vai „ielas” kaķēns, nekāda dižā starpība nav. Īstas mājas kaķenes nemaz bērnus nedabon – viņas gulšņā mājās un netiek pie runča! Bērnus dabon tās, kas vazājas apkārt un mājās pārnāk paēst. Saimnieki, kuri nav parūpējušies par sava mājdzīvnieka sterilizāciju/ kastrāciju diez vai rūpējas par dzīvnieka veselības stāvokli, t.b. regulāras potes, attārpošana, utt. Ja kaķe ir dabūjusi kaķēnus, tātad vazājas pa apkārtni, nonāk saskarsmē ar ielas minkām, žurkām u.c. zvēriem – tāpat ir risks uz visādām slimībām. Gēni ? Interesanti no kādiem izstāžu prinčiem mājas kaķes paliek grūtas ? Gan jau no visiem tuvumā esošajiem minčiem. Kaķēna raksturs tāpat ir liela laimes spēle.

Citādi ir ar selekcijas rezultātā iegūtiem šķirnes kaķiem - zināms raksturu, pārbaudīts veselības stāvoklis, paredzamas šķirnes kaites.

Kas attiecas uz uzvedību – nevajag audzināšanas feilos vainot iedzimtību. Neaudzināts zvērs būs mežonis.

man vecāku mājās visi, visi, visi kaķi ir ņemti no ielas. :)) un minku pa šiem gadiem mums ir bijis daudz.. 80% gadījumos atnesa vai atveda sencītis, kad brauca reisā - viens kaķis no dziļiem Latgales laukiem, otrs no Kurzemes, cits no Rīgas benzīntanka, cits no vēl kaut kurienes.. Protams, visi tika izārstēti - atblusoti, attārpoti, izmazgāti. Ir pat "savākti" kaķi, kas paši pie mums pieklaiņoja. nesen viens vecs, pusslims, netīrs runčuks (kāda izmests mājas kaķis) sāka nākt uz pagalmu, mamma baroja. Pēc tam jau sāka bēgt iekšā mājā. Tad nu vecāki kaķa izvēli akceptēja. Izvannoja, sakopa un laida mājās dzīvot. Šis palika tāds pufīgs, mīksts :D Ja nemaldos, ziemu nodzīvoja un turpat mājiņās, siltumā manu acu priekšā nomira dabīgā nāvē.. Noteikti laimīgs, cik nu laimīgs var būt. Pēdējos dzīves brīžus pavadīja ģimenē un mīlestībā..
tāpēc - jā, atbalstu ņemšanu no ielas.

Tā kā kaķus mīlu, bet šobrīd nevaru atļauties paņemt uz mājām, tad mana atbilde ir - jā, no ielas varētu paņemt. Vien ne šobrīd.